Ultrasonogrāfijas metodes pielietojamība dzemdes apakšējā segmenta izvērtējumā pacientēm ar iepriekšēju ķeizargrieziena operāciju

Abstract

Ievads. Ķeizargrieziena operācijas prevalence populācijā ir augsta, kļūdama par visbiežāko ķirurģisko operāciju sievietēm. Tā asociējas ar diviem būtiskiem riska faktoriem: dzemdes plīsumu nākošajās grūtniecībās un mātes nāvi. Ultrasonogrāfija ieņem vadošo lomu miometrija biezuma izvērtējumā, tomēr joprojām diskutabla ir attēldiagnostisko mērījumu variabilitāte un precizitāte kā starp transabdominālo un transvaginālo Usg, tā arī starp sievietēm ar un bez rētas uz dzemdes. Pētījuma mērķis. Prospektīvā pētījuma mērķis bija noskaidrot vai dzemdes miometrija apakšējā segmenta biezums mērījumos ar transabdominālo ultrasonogrāfijas metodi korelē ar manuāli veiktiem mērījumiem in vivo dzemdes apakšējam segmentam ķeizargrieziena laikā. Metode. Zinātniskais darbs tika izstrādāt P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centrā. Kopumā pētijumā tika veikti 414 mērījumi 69 grūtniecēm 38.97 ± 1.124 gestācijas nedēļā. Pamatojoties uz anamnēzes datiem tika izdalītas trīs grupas: A grupa- sievietes bez rētas uz dzemdes (n=29), B grupa- sievietes ar vienu ķeizargrieziena operāciju anamnēzē (n=29), C grupa- sievietes ar diviem un vairāk ķeizargriezieniem anamnēzē. Mērījumi tika veikti ar transabdominālo ultrasonogrāfijas metodi un ķeizargrieziena laikā pirms dzemdes šūšanas. Rezultāti. Sieviešu vidējais vecums bija 33.19 ± 5.16, vidējais intervāls starp grūtniecībām bija 4.0[1;20] ,aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) 84,1% (n=58) tika konstatēts virssvars vai aptaukošanās (ĶMI≥25,1 kg / m2 ). Ķeizargrieziena operācija anamnēzē tika konstatēts 40 grūtniecēm (57.97%), 29 grūtniecēm dzemde bez rētas (42%).Otra biežākā indikācija presentatio pelvica (n=13) (18.8%). Statistiska ticamība korelācijā starp Usg un SC mērījumiem tika atklāta tikai A grupā (n=29) un, tikai vienā no trim mērījumiem- miometrija vidusdaļā (p=0,03).Ne B grupā, ne C grupā neizveidojās statistiska ticamības korelācijai starp Usg un SC iegūtajiem mērījumiem nevienā no plakņu mērījumiem, atttiecīgi p<0,214-0,240. Analizējot fenotipiskos rādītājus statistiski nozīmīgu korēlāciju ar miometrija biezumu tika atklāta starp ĶMI (p=0,020-0,056), intervāls starp grūtniecībām (p=0,008 0,016), vecums (p=0,020-0,039). Viens no pētījuma uzdevumiem bija noskaidrot, vai pastāv miometrija biezuma atšķirības starp A un B grupā iekļautajām grūtniecēm, attiecīgi iegūtie rezultāti atspoguļo 10.00 [8,5;15] vs 7,00 [5,50;10,00]; p=0,008. Otrajā trimestrī veikto usg mērījumi dzemdes apakšējam segmentam ir statistiski ticama korelācija ar mērijumiem, kas tiek veikti ķeizargrieziena laikā (p=0,036). Secinājumi. Ultrasonogrāfijas metodes izmantošana trešajā trimestrī ir informatīva tikai sievietēm bez rētas uz dzemdes. Sievietēm bez ķeizargreiziena operācijas anamnēzē miometrija biezums lielāks nekā pacientēm ar iepriekš veiktu vienu ķeizargrieziena operāciju. Zinot otrā trimestra dzemdes apakšējā segmenta biezumu ir iespējams paredzēt reālo miometrija biezumu trešā trimestra beigās.

Introduction. Cesarean section has reached high prevelence in population, becoming the most common surgical operation for women. It is associated with two important risk factors: the chance of uterus rupture during next pregnancy and mother’s deah. Ultrasonography is the most used method to measure myometrium, from which the decision in performing c-section is made, but it is still debatable if the measurements are precise between transabdominal and transvaginal Usg, and between women with or without scar on the uterus. Objectives. The aim of prospective cohort study was to compare the measurement of lower uterine segment thickness made with transabdominal ultrasonography method and manually made measurements in vivo during casearen section Methods. Research work was made in Pauls Stradiņš Clinical Univeristy Hospital Maternity care center. During research 414 measurements of lower uterine segment thickness were made for 69 pregnant women in 38.97 ± 1.124 gestation week. Based on data from anamnesis, patients were divided into 3 groups: A group- women without a scar on uterus (n=29), B group- women with history of one performed c-section (n=29), C group- women with history of performed two or more c-sections (n=11). Measurements were made with transabdominal ultrasonography method and manually during c-sections before suturation of uterus. Results. The mean age of patients was 33.19 ± 5.16, average interval between pregnancies was 4.0 [1;20], from calculated body mass index (BMI) 84,1% (n=58) overweight or obesity was stated (BMI≥25,1 kg/m2 ). First indication was made according to anamnesis of 69 patients- 40 pregnant women who had performed Caesarean section (57.97%), 29 pregnant women did not have any scar on uterus (42%). Second common indication was presentatio pelvica (n=13) (18.8%). Statistically reliable correlation between measurements from Usg and c-section were discovered only for group A patients (n=29) and in only one of three measurements- in a middle plane of myometrium (p=0,03). There was no statistically reliable correlation between measurements from Usg and c-section for group B and C patients, in neither of uterus plane- p<0,214-0,240. After analysing phenotypic indicators of patients, three statistically important correlations were discovered: the thickness of myometrium correlates with - 1. BMI (p=0,020-0,056), 2. interval between pregnancies (p=0,008 0,016), 3. patients age (p=0,020-0,039). Next task was to compare thickness of myometrium between group A and group B patients, the results are 10.00 [8,5;15] vs 7,00 [5,50;10,00]; p=0,008. The measurements made with Usg of lower uterine segment during second trimester has statistically reliable correlation with manually made measurements during Caesarean section (p=0,036) in third trimester. Conclusion. Use of ultrasonographic method in third trimester is only informative for pregnant women without any scar on uterus. Women who had not performed Caesarean section, ha