Helicobacter Pylori infekcijas saistība ar sociālekonomiskiem un diētas faktoriem Latvijas populācijā
Автор
Grīnberga-Dērica, Ieva
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Daugule, Ilva
Дата
2017Metadata
Показать полную информациюАннотации
Ievads. Helicobacter pylori (H. pylori) iespējams ir izplatītākā baktērija visā pasaulē. Šī baktērija ierosina vairākas slimības un lielākais bieds ir kuņģa vēzis. H. pylori prevalenci ietekmē sociālekonomiskie un diētas faktori. Pētījuma mērķis bija noteikt sociālekonomisko un diētas riska faktoru asociāciju ar H. pylori infekciju Latvijā pieaugušo populācijā. Materiāli un metodes. Pētījums tika veikts GISTAR pilota pētījuma ietvaros Latvijā no 2012. gada decembra līdz 2015. gada maijam. Pētījumā randomizēti tika izvēlēti 2633 pacienti no valsts iedzīvotāja reģistra vecuma grupā no 40-64 gadiem. Pacienti aizpildīja aptaujas anketu un nodeva asins paraugu H. pylori seroloģiskai noteikšanai. 1229 pacienti piedalījās tālākā pētījumā, vidējais vecums (51.5±6,74 SD); 48,1% bija vīrieši. Iespējamie riska faktori tika analizēt izmantojot šadas statistiskās metodes: hī kvadrāta tests, Fišera tests, dispersiju analīze un daudzpakāpju analīze. Rezultāti. Pētāmajā populācijā H. pylori pozitīvas bija 840/1229 (68,3%) pētāmās personas, no tiem 417/591 (70,6%) bija vīrieši. Vienpakāpju analīzē ģimenes ienākuma līmenis (p=0,0431) un smēķēšana, (p=0,032) uzrādija statistiski ticamu saistību ar H. pylori infekciju. No diētas faktoriem asociāciju ar H. pylori uzrādīja asu ēdienu lietošana (p=0,028), papildus sāls lietošana (tendences p vērtība=0,054), piena produktu lietošana (p=0,050), taču biežāk lietojot fermentētu jogurt salīdzinot ar retāku lietošanu H. pylori prevalence bija zemāka 62,2% (178/286) vs 69,9% (626/896), p=0,019. Daudzpakāpju analīzē kā neatkarīgi riska faktori uzrādījās smēķēšana p=0,047 (OR 1,297; 95% TI 1,002-1,679), piena produktu lietošana p=0,006 (OR 1,454; 95% TI 1,113-1,898), fermentēta jogurta lietošana p=0,010 (OR 0,677; 95% TI 0,503-0,911) . Secinājumi. Pētītajā pacientu kopā H. pylori infekcijas neatkarīgi pozitīvi riska faktori bija smēķēšana, kā arī piena produkta lietošana, kas varētu norādīt uz iespējamu transmisijas un reinfekcijas ceļu, kas būtu jāanalizē turpmākos pētījumos. Kopumā pētītajā kopā raksturīgi dzīves stila un uztura paradumi, kas atzīti par kuņģa vēža riska faktoriem, kas, mijiedarbībā ar H. pylori infekciju, iespējams, varētu paaugstināt vēža risku populācijā. Title. Helicobacter pylori infection association with socioeconomic and dietary risk factors in Latvian population. Author: Ieva Grīnberga-Dērica, medical student Supervisor: Asoc. Prof. Dr. Med. Ilva Daugule Introduction. Helicobacter pylori (H.pylori) plays a significant role in the aetiology of gastric cancer. The prevalence of H. pylori is closely tied to socioeconomic conditions and dietary habits. Objectives. The objective of the study was to investigate the association between adult socioeconomic status and dietary habits in relation with H.pylori infection. Materials and methods. The study was conducted as a part of GISTAR project from January 1, 2012 till May 31, 2015. From country population register 2633 people were randomly chosen. They answered structured interview and were asked to donate a blood sample. H. pylori infection was detected by serology. Total patient sample for analysis included 1229 people (mean age 51.5±6,74 SD), range 40-64 years; 70.6% were men. Possible risk factors were analysed in relation to H. pylori infection. Statistical methods: x2 test, Fisher exact test, ANOVA, logistic regression analysis. Results. H.pylori positivity in the patient sample was 68.3% (840/1229). In the univariate analysis H. pylori positivity was significantly associated with lower family income (p=0.0431) and smoking (p=0.032). H. pylori positivity was higher among individuals who reported use of spicy food, (p=0.028) and used extra salt (p for trend=0.054). H. pylori was associated with consumption of dairy products (p=0.050). H. pylori positivity was lower among people who ate fermented yogurt 2-6 times/week 62,2% (178/286) than those who ate less 69,9% (626/896),p=0.019. In multivariate analysis positive correlation was found with smoking p=0,047 (OR 1,297; 95% CI 1,002-1,679), dietary products p=0,007 (OR 1,414; 95% CI 1,095-1,825) and negative association with fermented yoghurt p=0,011 (OR 0,691; 95% CI 0,518-0,921) . Conclusion. In the studied population H. pylori infection independent positive risk factor were smoking and consumption of diary products. It may indirectly point to a possible way of transmission of infecton and reinfection. These lifestyle and dietary habits in combination with H. pylori infection could increase risk of gastric cancer.