Stresa pārvārēšanas stratēģiju saistība ar subjektīvo labklājību un pašcieņu

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt stresa pārvārēšanas stratēģiju, subjektīvās labklājības un pašcieņas savstarpējās saistības. Pētījumā piedalījās 86 respondenti, vecumā no 18 līdz 41 gadam. Pašcieņas mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas skala (Rosenberg self-esteem scale, (Rosenberg, 1965)), Latvijā adaptējusi Anika Miltuze, 1996.gadā; stresa pārvārēšanas stratēģiju mērīšanai - Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989)), Latvijā adaptējusi Inna Petrova, 2009.gadā; un subjektīvās labklājības mērīšanai - skala “ Apmierinātība ar dzīvi” (Satisfaction With Life Scale; (Pavot, & Diener, 1993)). Rezultāti paradīja, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp subjektīvās labklājības līmeni un uz emocijām orientētām stresa pārvārēšanas stratēģijām, un statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp subjektīvās labklājības līmeni un izvairīšanās stratēģijām. Pastāv arī statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp pašcieņu un izvairīšanas stratēģijām.

The aim of this study is to examine the relations between stress coping strategies, subjective well-being and self-esteem. The study included 86 adult respondents aged 18-41 years. There were used three questionnaires – Rosenberg self-esteem scale, (Rosenberg, 1965); The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, (Carver, Scheier, &Weintraub, 1989); and Satisfaction With Life Scale, (Pavot, & Diener,1993). The results showed significant positive relationship between subjective well-being and emotion-focused coping strategy, and significant negative relationship between subjective well-being and avoidance coping strategy. The was also significant negative relationship between the avoidance strategy and self-esteem.