Apmierinātība ar dzīvi, pozitīvie un negatīvie afekti, vientulības līmenis pansionāta iemītniekiem un nestrādājošiem senioriem, kuri dzīvo savās mājās
Autor
Jemeļjanova, Irina
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Miltuze, Anika
Datum
2017Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv apmierinātības ar dzīvi, pozitīvo un negatīvo afektu, vientulības līmeņu rādītāju atšķirības starp nestrādājošiem senioriem, kuri dzīvo savās mājās un pansionāta iemītniekiem, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistība starp mainīgiem lielumiem un pētījuma izlasi. Šajā pētījumā piedalījās 58 seniori, no kuriem 28 bija nestrādājoši seniori, kuri dzīvo savās mājās, un 30 pansionāta iemītnieki. Pētāmā izlase ir vecumā no 65 līdz 85 gadiem. Pētījumā tika izmantotas šādas metodes: Apmierinātība ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS) Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985); Pozitīvo un negatīvo afektu skala (The Positive and Negative Affect Scale (PANAS), Watson, Clark, Tellegen,1988); Vientulības skala (The revised UCLA Loneliness Scale. Russell, Peplau, Cutrona, (Version 3), 1996); Mini mentālā stāvokļa novērtēšanas skala (The Mini Mental State Examination „MMSE”, (Folstein, 1975); Demogrāfisko datu anketa. No pētījumā iegūtajiem datiem var secināt, ka senioriem, kuri dzīvo savās mājās, salīdzinājumā ar pansionāta iemītniekiem, nozīmīgi augstākā ir apmierinātība ar dzīvi un pozitīvie afekti, bet nozīmīgi zemāki ir negatīvie afekti un vientulības līmeņa rādītāji. Nestrādājošiem senioriem, kuri dzīvo savās mājās, pastāv nozīmīgas pozitīvas saistības starp apmierinātību ar dzīvi un pozitīviem afektiem, apmierinātību ar dzīvi un apmierinātību ar veselības stāvokli, kā arī nozīmīga negatīvas saistības starp apmierinātību ar dzīvi un negatīviem afektiem, un apmierinātību ar pensiju un vientulības līmeni. Pansionāta iemītniekiem pastāv nozīmīga pozitīva saistība starp apmierinātību ar dzīvi un apmierinātību ar bērnu apmeklējuma biežumu, kā arī nozīmīgas negatīvas saistības starp apmierinātību ar dzīvi un vientulības līmeni, apmierinātību ar bērnu apmeklējuma biežumu un vientulības līmeni, negatīvo afektu rādītājiem un apmierinātību ar veselības stāvokli. Autore iesaka turpināt pētījumu. Ir aktuāli veikt plašāku izpētes grupu un pievienot strādājošos seniorus, kuri dzīvo savās mājās, tas pavērtu plašāku skatījumu un uzskatāmākas atšķirības starp šīm grupām. Ieteiktu izpētīt ģimenes statusa, izglītības faktora, saistībā ar seniora apmierinātību ar dzīvi, pozitīviem, negatīviem afektiem un vientulības līmeni. The purpose of the research was to find out, whether there are differences in indicators of life satisfaction, positive and negative affects, loneliness level between non-working seniors who live in their own homes and nursing homes residents, as well as to determine whether there is a connection between variables and study samples. In this research were participated 58 people, 28 of them were non-working seniors who live in their own homes, and 30 nursing home residents. All of them were aged from 65 to 85. The following methods were used in the research: Satisfaction With Life Scale (SWLS) (Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985); The Positive and Negative Affect Scale (PANAS) (Watson, Clark, Tellegen, 1988); The revised UCLA Loneliness Scale (Russell, Peplau, Cutrona, (Version 3), 1996); The Mini Mental State Examination „MMSE” (Folstein, 1975); Demographics data questionnaire. It is inferable from the research that life satisfaction and positive affects are significantly higher, but negative affects and loneliness level indicators are significantly lower among seniors who live in their own homes have in comparison with nursing home residents. Among non-working seniors who live in their own homes is a statistically significant positive correlation between life satisfaction and positive affects, is a significant connection between life satisfaction and satisfaction with health status, as well as significant negative correlations between life satisfaction and negative affecs and satisfaction with retirement benefit and loneliness level. Among nursing home residents is a statistically significant positive correlation between life satisfaction and satisfaction with frequency of children's visits, as well as a negative correlations between life satisfaction and loneliness level, statistically correlations between satisfaction with frequency of children’s visits and level of loneliness, negative affects characteristics and satisfaction with health status. The author recommends continuing research. It is actual to expand study group, adding also working seniors who live in their own homes. This would open a wider view and make differences between these groups more visible. Author would advise to explore also family status and educational factor in connection with seniors’ life satisfaction, positive and negative affects and loneliness level.