Sēklu dīgtspēja un miera perioda pārtraukšanās dažādās Latgales un Vidzemes vējauzas (Avena fatua L.) populācijās

Abstract

Sakarā ar nezāļu monitoringā novēroto vējauzas (Avena fatua L.) plašo izplatību Latvijas kultūraugu sējumos un stādījumos, nepieciešamas īpašas metodes un saimniekošanas paņēmieni, lai ierobežotu šīs nezāles savairošanos. Vējauza ir viengadīgs, sējas auzai līdzīgs graudzāļu dzimtas augs, kas vairojas ar sēklām. Sēklām ir fizioloģiski (miera periods, pagarināts dīgšanas periods) un strukturāli (hidrofīls akots) pielāgojumi, kas palīdz augam ātri un efektīvi izplatīties un konkurēt ar kutūraugiem. Darba mērķis bija raksturot Latgales un Vidzemes pagastos ievākto vējauzas sēklu miera periodu, stratifikācijas, giberelskābes un pēcbriedes spēju inducēt dīgšanu, un sēklu plēkšņainības ietekmi uz sēklu dīgšanas parametriem. Informācija par miera perioda dziļumu un tā pārtraukšanas nosacījumiem ir nepieciešama, lai prognozētu vējauzas dīgšanu lauka apstākļos, kas, savukārt, palīdz plānot nezāles ierobežošanas pasākumus. Darbā izmantoja aukstās stratifikācijas metodi, sēklu apstrādi ar giberelskābi un pēcbriedes metodi, lai precīzāk noskaidrotu Latvijas vējauzas populāciju sēklu fizioloģijas īpatnības. Analizējot iegūtos rezultātus, secināja, ka populāciju starpā miera periods ir atšķirīgs, turklāt Vidzemes populācijām tas ir dziļāks nekā Latgales populācijām. Pastāv iespēja, ka atšķirīgo dīgtspēju izskaidro sēklu plēksnes biezuma atšķirības, kā arī temperatūra un augu nodrošinājums ar ūdeni sēklu attīstības laikā. Pilnīgai vējauzas sēklu miera pārtraukšanai ir nepieciešama vairāk kā septiņu mēnešu pēcbriede. Sēklu apstrāde ar giberelskābi efektīvi pārtrauc vējauzas sēklu miera periodu.

High level of infestation with wild oat (Avena fatua L.) has been observed in Latvian crop fields, therefore special methods and farming practices are needed to stop the weed from further spreading. Wild oat is an annual grass weed, similar to common oat and spreads with seeds. The seeds have physiological (dormancy, extended germination period) and structural (hydrophilic awn) adjustments helping them to grow fast, spread effectively and compete with crops. The aim of the study was to characterize seeds dormancy of seed samples collected from different populations in Latgale and Vidzeme regions, the effects of stratification period, giberellic acid and afterripening ability on germination, as well as seed hull thickness (kernel hull percentage) effect on gemination parameters. Understanding of seed dormancy physiology is important to be able to predict field emergence of wild oat in different populations. In this study the cold stratification method, giberellic acid treatment and afterripening method were used to find out the characteristics of Latvian wild oats populations. It was concluded that the dormancy between populations differs, and populations in Vidzeme it is deeper than the populations in Latgale. There is a possibility that the difference in seed germination is partly explained with differences in thickness of seed hulls as well as temperature and water supply of the plants during seed development. Complete dormancy loss in wild oat seeds requires more than sevent months of afterripening. Treatment with giberrellic acid is effective to break wild oat seed dormancy.