Celmeņu Armillaria spp. dzīvotspēja un patogenitāte Latvijas izcelsmes priežu Pinus sylvestris un egļu Picea abies stādos

Abstract

Celmeņu Armillaria spp. ģints sēņu izraisītā sakņu trupe ir iemesls ievērojamiem mežsaimnieciskajiem zaudējumiem. Darbā analizēta Armillaria solidipes, A. cepistipes un A. borealis dzīvotspēja, izplatīšanās potenciāls un patogenitāte 5-6 gadus vecos parasto priežu (563 gab.) un parasto egļu (350 gab.) stādos. Armillaria spp. inokulātu attīstība novērota stādu audzēšanai paredzētajā kūdras substrātā. Novērojumus priežu un egļu stādiem veica pēc attiecīgi 12 un 15 mēnešiem. Patogēna dzīvotspēja bija atkarīga no tā sugas: A. cepistipes būtiski augstāka, bet A. solidipes viszemākā. Augstāko izplatīšanās potenciālu konstatēja A. cepistipes, bet viszemāko A. solidipes. Visas trīs Armillaria sugas uzrādīja zemu patogenitāti. A. cepistipes inficēja septiņus stādus, A. borealis un A. solidipes - katrs vienu no 913 stādiem. Lai pilnīgi novērtētu Armillaria spp. patogenitāti nepieciešams ilgāks inkubācijas periods.

Root rot, that honey fungi Armillaria spp. cause are the reason for severe silvicultural damages. In this study were analysed viability, spreading potential and pathogenicity of Armillaria solidipes, A. cepistipes and A. borealis in 5-6 years old Scots pine (563) and Norway spruce (350) saplings. Armillaria sp. inoculum was placed in the peat substrate of seedlings. Development of pathogen was assessed after 12 and 15 months, in pine and spruce pots, respectively. The viability of the pathogen was dependent on the pathogen species: A. cepistipes had the highest viability, but A. solidipes characterized significantly lower vitality. A. solidipes had the lowest spreading potential, but A. cepistipes had the highest. Armillaria species showed low pathogenicity. A. cepistipes infected seven seedlings, A. borealis and A. solidipes - one each – from 913 saplings. To fully assess the pathogenicity of Armillaria spp. a longer incubation period is required.