Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku un priekšaugu sugas

Abstract

Krēsliņa V. 2017. Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku, priekšaugu sugas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aramzemē ierīkotā eksperimentālā kokaugu stādījumā izveidojušos lakstaugu sugu sastāva izmaiņas kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos laikā no trešā līdz piektajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras atsevišķi kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos, kā arī kā to ietekmējušas agrāk kultivētās sugas. Apkopojot datus par kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos sastopamajām lakstaugu sugām katrā no apsekošanas veģetācijas sezonām un secināts, kādas izmaiņas notikušas laikā no trešā līdz piektajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Katras koku sugu grupas parauglaukumiem (kārkli, bērzi, apses un baltalkšņi) noskaidrotas tajos dominējošās sugas. Noskaidrots, ka agrāk kultivētās sugas ir ietekmējušas izveidojušos lakstaugu sugu sastāvu kārklu, bērzu un apšu stādījumā. Baltalkšņu stādījumā priekšaugu sugu ietekme nav novērota. Izvērtēts, kuras sugas dominē katrā no pētītajiem koku sugu stādījumiem. Noskaidrots, kuras sugas ir visraksturīgākās katras koku sugas stādījumam. Kārklu stādījumam raksturīgākās lakstaugu sugas ir Phleum pratense, Artemisia vulgaris, Trifolium pratense, Sonchus arvensis; bērziem: Taraxacum officinale, Trifolium hybridum, Myosotis sylvatica, Leontodon autumnalis, Cerastium holestoides; apsēm: Festuca ovina. Baltalkšņu stādījumā nav tādu lakstaugu sugu, kas raksturīgas tikai tam.

Kreslina V. 2017. Changes in the structure of herbaceous plant species in a deciduous tree plantation on arable land from the third to the fifth years in relation to factors such as the type of tree and forecrop species. The aim of the study was to determine changes in the structure of herbaceous plant species in a deciduous tree plantation on arable land from the third to the fifth years in relation to factors such as the type of tree and forecrop species. The aim was also to determine differences in herbaceous plant communities between willow, birch, aspen and grey alder plantations, and also the affect of by forecrop species. Vegetation was described in plots. Data about plant species found in willow, birch, aspen and grey alder was summarized for each sampling time. Changes were found in the structure of herbaceous species in the plantation from the third to the fifth years after planting. Dominant herbaceous plant species in each plantation group (willow, birch, aspen and grey alder) were determined. Found out that forecrop species have an affect on developed species sturture in the plantation. There is no effect by forecrop species in the grey alder plantation. The most characteristic herbaceous secies for each plantation group were identified using MRPP Indicatorspecies analysis. The most characteristic species for willows are Phleum pratense, Artemisia vulgaris, Trifolium pratense, Sonchus arvensis; for birch: Taraxacum officinale, Trifolium hybridum, Myosotis sylvatica, Leontodon autumnalis, Cerastium holestoides; for aspen: Festuca ovina. For grey alder stand there are not characteristic species.