Ķermeņa estētika Lenijas Rifenštāles filmā “Zilā gaisma

Abstract

Lenija Rīfenštāle ir viena no ievērojamākām kinematogrāfistiem Vācijas vēsturē. Šo režisori pazīst visa pasaule, tomēr, dēļ viņas ciešas sadarbības ar Hitleru, viņas filmas nav viennozīmīgas. Bieži tās tiek uztvertas kā nacionālsociālisma himna un apstrīdētas, taču tiek atzīta šo filmu iespaidīga estētika, kas izpaustas arī viņas citās , ar nacionālsociālismu nesaistītās filmās. Šī bakalaura darba tēma ir ķermeņa attēlojums Rīfenštāles filmā „Zilā gaisma”(1932). Ir izskatīta arī citu režijas aspektu ietekme uz ķermeņa estētiku. „Zilā gaisma” ir pirmais režijas darbs, kas tika producēts pirms režisores iepazīšanas ar Hitleru, kas ļauj izslēgt viņa ietekmi un uztvert darbu kā Rīfenštāles personīgās vīzijas labāko piemēru. Darba mērķis ir Rīfenštāles ķermeņa estētikas pamatprincipu noteikšana. Mērķa sasniegšanai tiek izskatītas un apkopotas galvenās tā laika tendences politikā, sabiedrībā un modē, kā arī Lenijas Rīfenštāles biogrāfija, lai saprastu, kas varētu veidot viņas individuālo estētisko vīziju. Darba gaitā tika atklāts, ka Rīfenštāles estētiku nevar pieskaitīt pie jebkura mākslas virziena; filmā „Zilā gaisma” ir kalnu filma, kur ir saskatāmas ekspresionisma, mistikas un „zelta divdesmito” pazīmes. Filma ir autobiogrāfiska; pati Rīfenštāle identificēja sevi ar „Zilās gaismas” galveno varoni Juntu. Režisores uzskatus un sapratni par skaistumu pārsvarā ir veidojuši sports, deja un pasakas. Arnolds Fanks, kura kalnu filmās pirms režisores karjeras uzsākšanas ir filmējusies Lenija Rifenštāle, ir iemācījis viņu darbam ar tehniku un filtriem, kā arī mantojis viņai kalnu motīva skaistuma saskatīšanas spēju. Kopumā Rīfenštāles estētiku var raksturot kā „pārspīlēšanu”, jo ar attēlojuma un estētisko līdzekļu palīdzību tā hiperbolizē filmas sižeti un jēgu.

Leni Riefenstahl is one of the greatest cinematographers in German history. This film director is known throughout the world. However, because of her close cooperation with Hitler, her films are concidered in the ambiguous way. They are often perceived and judged as a hymn of Nazi. The only accepted fact are the impressive aesthetics of those films, that are obvious also in works, that are not connected with National Socialists. The subject of this bachelor work is the representation of the body in the movie “The blue light” (1932), directed by Leni Riefenstahl. Also, some other aspects of directing and it’simpact on aesthetic are mentioned. “The blue light” is the first director’s work of Leni Riefenstahl. It was produced before she met Hitler. That allows to assume that he had no influence on this film of Riefenstahl and lets to treat this film as the best example of Riefenstahl’s personal vision. The aim of this work is to define the features of body aesthetics in the film. To achieve this, the main trends of that time in politics, society and fashion are being concidered and summarized, as well as Riefenstahl’s biography is taken into the account. It helps to understand what and who could influence her vision. It has revealed that the aesthetic vision of Leni Riefenstahl can’t be assigned to any art direction. “The blue light” is an example of the mountain film; there are visible signs of expressionism, mysticism and “Golden Twenties”. The film is autobiographical, Riefenstahl has defined herself with Junta, the main character of “The blue light”. Director’s vision and understanding of beauty are mostly inspired by sports, dance and fairytales. Arnold Fanck was the one who affected Riefenstahl, as she was filmed in his films till the begin of the director’s career. He taught her to work with technique and filters, as well to see the beauty of mountains and to capture it. Generally, the aesthetical vision of Riefenstahl could be defined as “exxaggeration”, because she uses the hyperbolized visual material to make the plot more convincing.