Ķoniņu identitātes garīgā un materiālā mantojuma aspekti

Abstract

Mūsdienās par kuršu ķoniņiem pieņemts runāt pagātnes formā, lai gan ķoniņu darbībai rodams turpinājums Ķoniņciemā. Mērķis: ar faktiem un dzīvesstāstu liecībām pierādīt, ka ķoniņu patība ir Latvijas daļa arī mūsdienās, ne tikai vēstures segments. Maģistra darbā tiek konsekventi norādīts uz tiem punktiem, kuros ķoniņu darbība turpinās mūsdienās. Maģistra darba uzdevums: analizējot sabiedrības nostāju pret ķoniņiem, izprast kādi aspekti ietekmē to vai citu viedokli un kas liek domāt, ka tā ir tikai vēsture. Pētījumā iegūtie materiāli tika apkopoti un analizēti. Kuršu ķoniņu tradīcijas un patība ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums, kas bagātina Latvijas kultūrainu. Ķoniņciems un tur daudzu paaudžu mītošā Peniķu dzimta iemieso bagātīgo, spēcīgo kuršu ķoniņu dzīvi, vienlaikus ietilpstot mūsdienu Latvijas veidojamajā pastāvēšanas paradigmā.

Nowadays it is accepted to speak about Curonian Kings (Latvian: kuršu ķoniņi) in the past tense, although continuation with descendants of natives is still there in Ķoniņciems. The aim: to prove with facts and life stories testimony that Curonian Kings are still a part of Latvia today, not only its historical segment. To point consistently to those points at which Curonian Kings’ activity continues nowadays. Master task: by analyzing public opinion about Curonian Kings, to understand what aspects affect the opinion and what suggests that they are only history. Study obtained work materials were collected and analyzed. Curonian Kings’ traditions and entity is an important cultural and historical heritage that enriches all Latvian cultural scene. Ķoniņciems and there over many generations housed Peniķis family embodies the rich, the powerful Curonian Kings lifes, at the same time falls within the paradigm of existence in contemporary Latvia.