Pašvaldību referendumu ieviešana Latvijā

Abstract

Maģistra darbā „Pašvaldību referendumu ieviešana Latvijā” ir vērtēts, vai, ņemot vērā Latvijas valsts pārvaldes iekārtu un formu, kā arī demokrātisko attīstību, būtu nepieciešams ieviest pašvaldību referendumus kā tiešās demokrātijas līdzekli, kas uzlabotu un veicinātu vietējo pašvaldību iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. Ņemot vērā to, ka līdz šim jau ir bijuši vairāki mēģinājumi ieviest pašvaldību referendumus, taču visai neveiksmīgi, tas rada neskaidrību par iemesliem, kāpēc vairāk nekā divu dekāžu laikā nav izdevies pieņemt attiecīgu regulējumu. Varētu teikt, ka iespaidu uz Latvijas demokrātisko attīstību ir atstājis padomju laiks, jo visas trīs Baltijas valstis ir teju vienīgās Eiropas Savienībā, kurās nepastāv pašvaldību referendumi. Taču jāņem vērā, ka unitārās valstīs ar centralizētu varas struktūru, tajā skaitā Latvija, nav plašas tiešās demokrātijas piekritējas. No otras puses, Latvijā ir visai lielas iespējas vietējiem pašvaldību iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldību darbībā. Autors norāda, ka tas var liecināt par sabiedrības pasivitāti, neizmantojot iespēju uz tiešu līdzdalību, taču tikpat būtisks ir apstāklis, ka esošā līdzdalība nav pietiekami efektīva, ņemot vērā tās konsultatīvo raksturu, tādējādi var rasties šaubas par pašvaldību pieņemto lēmumu leģitimitāti.

Master’s thesis „The implementation of local referendums in Latvia” is assessed whether, in view of the Latvian public administration and form, as well as democratic development, it is necessary to introduce local referendums as a means of direct democracy, which improve and promote local citizens’ involvement in the decision - making process. Having regard to the fact that, to date, there already have been several attempts to introduce local referendums, but without success, it creates uncertainty about reasons why after more than two decades there still isn’t adopted the relevant regulation. On the one hand there is left an impression to the democratic development because of the Soviet period, because all of Baltic States are nearly the last one without specific rules of local referendums in their legislation. Of course, unitary countries under centralized power structures, including Latvia, are not extensive direct democracy’s supporters like Switzerland or Germany. On the other hand, in Latvia there is quite wide range of opportunities for citizens to participate in local government action. The author notes that it may be evidence of public passivity, without the possibility of direct involvement, but just as important is the fact that the participation was not effective enough, because of its consultative nature. This may cause doubts about legitimacy of decisions taken by municipal council.