Salu ietekme pretī esošu jūras robežu delimitācijā

Abstract

Autore savu darbu izstrādāja publiskajās jūras tiesībās, kas ir viena no starptautisko publisko tiesību nozarēm, par darba tematu izvēloties tieši salu ietekmi pretī esošu jūras robežu delimitācijā. Temats ir aktuāls, jo Latvija kopš neatkarības atjaunošanas vēljoprojām nav noslēgusi līgumu ar Zviedriju par jūras robežām Baltijas jūrā, savukārt PSRS laikā noslēgtie līgumi, tajā skaitā 1988. gada līgums par jūras robežām starp PSRS un Zviedriju, Latvijai nav saistoši. Uz viduslīnijas starp Latviju un Zviedriju atrodas Zviedrijai piederošā Gotlandes sala, par kuras ietekmi jūras robežu delimitācijā jau pastāvēja strīds starp Zviedriju un PSRS, ko valstīm izdevās atrisināt politisku sarunu rezultātā. Darbā ir pētīta valstu prakse, tajā skaitā, noslēgtie jūras robežu līgumi, ANO Starptautiskās tiesas un tribunālu spriedumi, par salas ietekmi uz pretī esošu valstu robežu delimitācijas metodes izvēli un kādi apstākļi to ietekmē. Pētījuma veiktās analīzes rezultātā darba autore konstatējusi, ka nepastāv vienveidīga valstu prakse, bet ir novērojami līdzīgi rīcības modeļi atkarībā no salas ģeogrāfiskā novietojuma starp pretī esošo valstu sauszemes krastiem. Darba nobeigumā autore piedāvā iespējamos risinājumus labvēlīgākas jūras robežas starp Zviedriju un Latviju panākšanai. Atslēgas vārdi: Sala, jūras robeža, delimitācija, viduslīnija, pretī esoši krasti, īpaši apstākļi, Gotlande.

The author carried out her work in the Public Law of the Sea, which is one of several sub-categories of International Public Law. The theme chosen for this paper is the effect of islands on the maritime delimitation between opposite states. This is an important issue since Latvia has no official agreement with Sweden regarding their sea borders in the Baltic Sea. The agreements made by the USSR during its occupation of Latvia, including the agreement concluded in year 1988 between USSR and Sweden are not valid to Latvia. On the median line between Latvia and Sweden there is the island of Gotland (belonging to Sweden). During the delimitation of sea borders between USSR and Sweden there was a dispute regarding the effect of this island, but the two countries were able to reach an agreement during political negotiations. The author has analyzed the state practices (including the Sea Border contracts made), the rulings of ANO International Court of Justice and tribunals regarding the effect of an island on the method of the sea border delimitation between opposite states and what conditions influence it. As a result of investigation, the author concluded, that there is no common practice regarding situations like this, but there are models of similar solutions depending on the position of the island in regard to the shores of the opposite countries. At the end part of the paper the author offers several possible solutions in establishing a favorable sea border between Sweden and Latvia. Key words: Island, maritime boundary, median line, opposite coasts, special circumstances, Gotland.