Mierinājuma naudas prasījuma pamats,tās subjekti un apmērs.

Abstract

Attīstoties mūsdienu tiesību izpratnei par cilvēka vērtības nozīmīgumu, arvien lielāks uzsvars tiek vērsts uz paša cilvēka un tā tiesisko interešu aizsardzību. Šī iemesla dēļ arī rodas arvien vairāk jaunu jautājumu attiecībā uz personai radītā nemantiskā kaitējuma jēdziena saturu, no tā izrietošo negatīvo seku īpatnībām un saprātīgām atlīdzināšanas iespējām. Ir jāņem vērā, ka nemantiskā kaitējuma negatīvo seku izpausme ir atzīstama par komplicēti nosakāmu un konstatējamu juridisku fenomenu, jo tā ir saistīta gan ar personas fiziskām, gan psiholoģiskām ciešanām, kas vairums no gadījumiem prasa arī citu zinātņu, kā, piemēram, medicīniskās un antropoloģiskās zinātnes iejaukšanos. Tādēļ tiesai, vērtējot morālā kaitējuma esamību un atlīdzības apmēru, ir jāņem vērā arī tādi apsvērumi, kas izriet no citu saistīto zinātņu paustajām atziņām. Tāpat nevarētu atzīt, ka pastāv noteikta konsekvence attiecībā uz kaitējuma rezultātā cietušo sekundāro prasījuma tiesīgo personu loku. Ārvalstu tiesu prakse rāda, ka atšķirīgas prasījuma priekšnoteikumu īpatnību interpretācijas var kalpot kā iemesls, lai šāds personu loks tiktu ierobežots, vai, gluži pretēji – paplašinātas. Maģistra darba “Mierinājuma naudas prasījuma pamats, tās subjekti un apmērs” galvenais mērķis ir sniegt priekšlikumus un norādīt uz apsvērumiem, kas attiecas uz nemantiskā kaitējuma prasījuma pamata (nemantiskā kaitējuma esamības) noteikšanu, tā negatīvo seku īpatnībām, tiesīgajiem subjektiem un apmēru.

Developing a more comprehensive appreciation of human worthiness as individuals, has led Law science to focus on protection of human rights and preservation of legal interests to a greater extent. For this reason, more often discussions arises on how to accurately define non-pecuinary loss caused to an individual, how to evaluate such damage and how to properly allocate monetary value to it. It should be noted that the non - pecuniary damage and it’s harmful consequences can be recognized as a complex identifiable and detectable legal phenomenon, because it is associated with both the physical and psychological suffering that most of the cases also requires other sciences, such as medical and anthropological science, intervention. Therefore, when assessing the moral damage and the monetar value of compensation assigned to it, judicature has to take into account various cconsiderations from other sciences that could express correlation to the injury and it's aftereffects. Moreover, there is no certain consistency for non-pecuniary claim rights as regards to secondary victims. Foreign law case studies show that different prerequisite characteristics of the claim can ground reasons for either limitation of such group of persons, or on the contrary – enlargement. The objectives of master thesis “Consulation money claim basis, its subjects and amount” are to appoint proposals and indicate the various considerations that have a strong matter when assesing a claim of non-precuniary damage, evaluating the characteristics of harmful aftereffects, defining legal subjects and monetary value of compensation.