Nodokļu administrācijas izdota administratīva akta prejudicialitāte civillietā

Abstract

Maģistra darba ietvaros autors vērtē nodokļu administrācijas izdota administratīva akta saistošo nozīmi civillietā. Nodokļu administrācijas izdotu administratīvu aktu gadījumā visbiežāk izplatītas ir zaudējumu atlīdzināšanas prasības, kuras administratīvā akta adresāts ceļ pret kādu citu personu, jo pienākums veikt papildus nodokļa, nokavējuma naudas vai soda naudas maksājumu ir radies šīs personas rīcības rezultātā. Autors darba ietvaros pamato hipotēzi, ka nodokļu administrācijas izdotam administratīvam aktam nevar būt prejudiciāla nozīme civillietā, ja persona, kuru skartu minētā administratīvā akta prejudicialitāte, nav bijis lietas dalībnieks administratīvajā procesā, kurā šis administratīvais akts ir izdots. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas šīs personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

The author analyses the binding nature in civil proceedings of an administrative decision issued by the tax administration. When it comes to administrative decisions issued by the tax administration, the most common civil proceedings subsequently initiated are damage claims against a third party, where the addressee of the administrative decision files damages claim against a third party, if the actions of the third party have caused the addressee to pay additional tax, interest or penalty in accordance to the decision rendered by the tax administration. The author defends a hypothesis that administrative decisions issued by the tax administration, cannot have prejudicial binding nature in civil proceedings, if the affected person (e.g. respondent), was not part of the administrative proceedings, in which the administrative decision was rendered in. If a contrary view was taken, it would infringe the rights to a fair trial of the affected person.