Emocionālā statusa un saiknes ar jaundzimušo salīdzinājums sievietēm pēc dzemdībām pa dabiskiem ceļiem un pēc ķeizargrieziena operācijas

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai dzemdību veids – ķeizargrieziens vai dzemdības pa dabīgiem ceļiem, ietekmē mātes pēcdzemdību psiho-emocionālo status un mātes-bērna saiknes izveidošanos. Mātes emocionālais stāvoklis tika novērtēts ar tā saucamo Edinburgas Pēcdzemdību Depresijas Skalu (EPDS). Skala tika iekļauta pētījumā izmantotā anketā, kuru aizpildīja pētījuma dalībnieces. Ar EPDS nosaka mātes risku uz pēcdzemdību depresijas attīstību, kur iegūto punktu skaitu interpretē sekojoši: 0-9 punkti nozīmē zemu, 9-13 vidējo un >13 punktiem augstu risku uz pēcdzemdību depresijas attīstību. Pēcdzemdību perioda pirmās nedēļas laikā siviete stresa rezultātā var piedzīvot tā saucamo “Baby Blues”, jeb pēcdzemdību skumju, periodu. Parasti šis periods beidzas līdz 10. pēcdzemdību dienai. Ja mātei ir specifiski riska faktori – ķeizargrieziens, depresija anamnēzē, mātes vecums, nulliparitāte, – pēcdzemdību skumjas var būt ļoti izteiktas, ar EPDS vērtību >13, kas norāda uz paaugstināto pēcdzemdību depresijas risku. Pēcdzemdību depresija atšķirās no parastās depresijas, tā var novest pie mātes pašnāvības vai infanticīda (sava bērna nogalināšanai). Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams samazināt riska faktorus, cik vien iespējams, ja nav medicīnisku indikāciju. Sakarā ar pieagošu ķeizargriezienu proporciju visā pasaulē, ir svarīgi pievērsties tam, kādas negatīvās sekas var radīt šis dzemdību veids. Konkrētā pētījumā EPDS punktu skaits lielāks par 13 tika novērots 12 sievietēm pēc ķeizargrieziena un 5 sievietēm pēc vaginālām dzemdībām pirmajā pēcdzemdību nedēļā. Tas parāda ķeizargrieziena ietekmi uz mātes emocionālo stāvokli. Turklāt, tika analizēta mātes-bērna saiknes izveidošanās. Mātes-bērna saikne pirmās pēcdzemdību nedēļas laikā pēc anketas rezultātiem izveidojās 33% sieviešu pēc ķeizargrieziena un 67% sieviešu pēc dzemdībām pa dabīgiem ceļiem. Pētījuma autors izvēlējās šo tēmu tāpēc, ka nākotnē, strādājot par ginekologu un dzemdību speciālistu, šī problēma būs neatņemama ikdienas darba daļa. Kā studentam, autoram nācies bieži sastapties ar sieviešu uzskatiem par to, ka ķeizargrieziens ir vieglākais dzemdību veids. Parādot, kā ķeizargrieziens ietekmē mātes psiho-emocionālo stāvokli un mātes-bērna saikni, šis pētījums atspoguļo dzemdību pa dabīgiem ceļiem priekšrocību, ja vien nav medicīnisku indikāciju citam dzemdību veidam.

The aim of the study is to find out whether the type of delivery, vaginal or caesarean section, has an impact on the mother´s postpartum psycho-emotional status and how it further influences mother-child bonding. The maternal psycho-emotional status was evaluated by the so-called Edinburgh Postnatal Depression Scale, and was part of the questionnaire used for this study. The Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS) evaluates the mother´s postnatal depression risk by a score (0-9 means low risk, 9-13 means medium risk and a score >13 stands for high risk of developing a postpartum depression). During the first postpartum week, the so-called Baby Blues is a physiological appearance and disappears usually within 10 days. If specific risk factors such as caesarean section, history of depression, age of mother, nulli or primipara meet, the Baby Blues can be severe, evaluated by a EPDS score >13, showing a high risk for the development of a postnatal depression. Postpartum depression differs from a usual depression and can lead to suicide of the mother or infanticide. Therefore, it is important to minimise risk factors as much as possible and avoid caesarean section, if there is no medical indication. Due to the increasing number of caesarean sections around the world, it is important to show that a caesarean section is not the “easy way” of delivery. In this study, 12 women, who had a caesarean section and 5 women who delivered vaginal had a EPDS score >13 during the first postpartum week. This shows the impact of caesarean section on the mother´s psycho-emotional status. Furthermore, the impact of caesarean section on the mother-child bonding was evaluated; 33 % C-section mothers stated to have mother-child bonding time after delivery, while 67 % vaginal mothers stated to have bonding time. I chose this topic because as a future gynaecologist and obstetrician this subject will always be part of my daily practice and as a student, working in the obstetrician department I have often come across women who wanted a caesarean section because they thought it to be easier and less stress. By showing that the way of delivery has an impact on the psycho-emotional status of the mother and the mother-child bonding, this research highlights the importance of a natural vaginal delivery, if there are no medical contraindications.