Slāpekļa oksīda metabolisma īpatnības fiziski aktīviem 1.tipa cukura diabēta pacientiem

Abstract

1. tipa cukura diabēta (1TCD) pacientiem fiziskas aktivitātes (FA) ir spējīgas uzlabot endotēlija funkciju, uzlabojot slāpekļa oksīda (NO) metabolismu un bioaktivitāti. Darba mērķis bija izvērtēt un salīdzināt NO un tā metabolītu līmeņus serumā un urīnā starp fiziski aktīviem un neaktīviem 1TCD pacientiem, kā arī spriest par iegūto rezultātu saistību ar cukura diabēta (CD) vēlīnajām komplikācijām. Metodes: Pētījumā tika iesaistīti 295 dalībnieki ar diagnosticētu 1TCD un 70 dalībnieki bez glikozes tolerances traucējumiem. Dalībnieku FA noteikta aizpildot brīvā laika fiziskās aktivitātes (BLFA) anketas, kurās piedāvāta 21 dažāda aktivitāte, pie kuras pacientiem bija jānorāda biežums (reizes mēnesī), katras epizodes ilgums un intensitāte (0-3), kas tika veiktas pēdējā gada laikā. NO radikāļu koncentrācija asinīs noteikta izmantojot eletronparamagnētisko spektrometriju. NO2-/ NO3- koncentrācijas serumā un urīna noteiktas spektrofotometriski. Rezultāti: Statistiski ticama atšķirība bija starp NO asinīs (26,13 ± 7,01 1TCD grupā/ 22,68 ± 3,48 kontroles grupā; p < 0,001) un seruma NO2-/NO3- (33,58 ± 24,99 1TCD grupā/ 46,35 ± 41,72 kontroles grupā; p = 0,002). Atkarībā no kopējā BLFA daudzuma, slodzes intensitātes un BLFA veikšanas biežuma netika novērotas statistiski ticamas atšķirības starp NO asinīs, seruma un urīna NO2-/NO3- līmeņiem 1TCD grupā, bet kontroles grupā tika statistiska ticamība bija starp NO līmeņiem asinīs (p = 0,031) atkarībā no kopējā BLFA daudzuma. Pieaugot slodzes intensitātei, tika iegūta nozīmīgāka korelācija starp seruma lg[NO2-/NO3-] un urīna lg[NO2-/NO3-] līmeņiem (dalībniekiem, kas veikuši FA ar vieglu intensitāti- PKK = 0,483, p < 0,001, dalībniekiem, kas veikuši FA ar vidēju intensitāti- PKK = 0,527, p < 0,001, dalībniekiem, kas veikuši FA ar augstu intensitāti- PKK = 0,628, p < 0,001). Secinājumi: 1TCD pacientiem fizisko aktivitāšu intensitātei ir nozīme seruma un urīna NO metabolītu paaugstinājumam, kā arī nieru funkcijas uzlabošanai.

Physical activities may improve endothelial function in diabetes mellitus type 1 (DMT1) patients with an improvement in NO metabolism and NO bioactivity. The goal of this study was to compare the levels of NO and its metabolites between physically active and physically inactive type 1 diabetes patients, and to discuss about the significance of these results in association with diabetes complications. Methods: This study included 295 patients with DMT1 and 70 healthy controls. Participants leisure time physical activities (LTPA), it intensity and frequency were assessed using a previously validated self- reported questionnaire. NO radical production in blood was evaluated using the electron paramagnetic resonance method. NO2-/NO3- in serum and urine were determined spectrophotometrically. Results: There was statistically significant difference between NO in blood (26,13 ± 7,01 DMT1 patients/ 22,68 ± 3,48 healthy controls; p < 0,001) and NO2-/NO3- in serum (33,58 ± 24,99 DMT1 patients/ 46,35 ± 41,72 healthy controls; p = 0,002). Depending on total LTPA, intensity and frequency there was no statistical significance between NO levels in blood, NO2-/NO3- in serum/ urine in patients with DMT1, but in healthy controls there was a statistical significance between NO levels in blood depending on total LTPA. A statistically significant correlation was between lg[NO2-/NO3-] in serum and urine depending on LTPA intensity- higher intensity, better correlation (low intensity- PKK = 0,483, p < 0,001; moderate intensity- PKK = 0,527, p < 0,001; high intensity- PKK = 0,628, p < 0,001). Conclusions: In DMT1 patients LTPA intensity was associated with better NO metabolism and renal function.