Zīmes, to semantika un Tarkovska ietekme Mohameda Malasa filmā “Al-Leil”

Abstract

Pat laikā līdz šī brīža militārajam konfliktam, kas pazīstams ar nosaukumu “Sīrijas pilsoņu karš”, kā arī vismaz pirmajos tā gados, Sīrijas kino ar tā avangarda vārdiem (tostarp Muhameds Malass, Osama Muhameds, Omārs Amiralajs u.c.) identificēts kā viena no vai pat vienīgā efektīvā komunikācija starp autoritāro režīmu Damaskā un Sīrijas intelektuāļu aprindām. Jāatzīmē, ka tas nebūtu iespējams bez izglītības, ko Sīrijas režisori un scenāristi guva Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā Maskavā. Šis faktors, kombinācijā ar iespējām ražot filmas – kaut arī tas notika ierobežotā apmērā un, spītējot grūtībām, tomēr nodrošināja starptautisku atzinību. Tas, savukārt, bija izdevīgi arī Sīrijas valdībai. Tādējādi, par spīti nepatikai pret filmās pausto kritiku un centieniem ietekmēt to saturu, oficiālā Damaska finansējusi filmu producēšanu un to starptautisku ekranizāciju. Šis pētījums, savukārt, akcentē noteiktu Sīrijas kino dzīves aspektu, kurā tā saistīta ar bagātīgo Krievijas kino tradīciju un, it sevišķi, plašu starptautisku atzinību guvušo režisoru Andreju Tarkovski. Starp secinājumiem ir gan tiešu aizguvumu klātesamība (mimēze), kā arī plašāku atsauču klātbūtne, un centieni inkorporēt citas kultūras, tostarp kristīgās kultūras elementus kultūrspecifiskā – sīriešu kinematogrāfa valodā. Tomēr vislielākie draudi Sīrijas kinematogrāfa turpmākai attīstībai mūsdienās ir nevis militārais konflikts, bet varas likti šķēršļi filmu uzņemšanā un ekranizācijā, jo īpaši, finansējuma trūkums. Ilgtermiņā iepriekšminētie faktori var novest pie Sīrijas kinematogrāfa izzušanas par labu televīzijas un interneta formātam piesaistītiem komerciālajiem žanriem. Pētījumu turpmāk var attīstīt vairākos virzienos, tostarp padziļināti pētot kodus un zīmes vai, piemēram, vērtējot kultūras diplomātijas lomu, nodrošinot starptautiskos aktorus ar savu ietekmes jomu Sīrijā un plašākā reģionā.

Even in the time leading to the ongoing military conflict known as Syrian civil war and at least in the first years of it Syrian cinema industry with its avant-garde names (Mohamad Malas, Ossama Mohammed, Omar Amiralay, et al.) has been identified as one if not the only effective interaction between the authoritarian government in Damascus and Syrian intellectuals. However, the world acclaim would not be possible without Syrian leading cinematographers having received fine education in the Institute of Cinematography in Moscow. This single factor combined with, albeit difficult and limited opportunities for producing movies, nonetheless provided international recognition to the cinematographers. This, in its turn, was for the favour of the Syrian government. Thus, in spite of little appreciation of the critique expressed in the movies and the attempts to interfere with the content, official Damascus has financed movie production and permitted their screening internationally. The present research focuses on a specific aspect of influences in the Syrian cinema - that which relates it to the rich heritage of the Russian cinema tradition and the internationally acclaimed cinema director Andrei Tarkovsky in particular. The research has concluded, inter alia, both the presence of direct borrowings (mimesis) as well as wider culture references and attempts to incorporate other cultures, including elements of the Christian culture into the culture-specific language of the Syrian cinematographer. The single major threat to the future existence of the Syrian cinematography is not even the military conflict in the country itself, but rather obstructing the process of the production of the movie and later screening it by the government. But especially the lack of funding. In a longer run these factors can lead to the extinction of the Syrian cinematography in favour of commercial genres supported by the TV and internet media. The research can be further developed into several areas, leading into an in-depth exploration of the codes and signs employed or, e.g., estimating the role of the culture diplomacy in providing respective international actors with their foothold in Syria and the wider region.