Ilgstošas virsspiediena elpošanas ierīces lietošanas ietekme uz deguna gļotādu - novērtējums miega apnojas pacientiem ar 4-fāzu rinomanometriju

Abstract

Miega apnoja ir hroniska slimība, kas raksturojas kā pilnīga elpošanas apstāšanās miega laikā vismaz 10 sekundes vai vairāk, piecas vai vairāk reizes stundā ar vai bez elpošanas muskulatūras iesaistes. Kā viena no ārstēšanas metodēm ir ilgstošas virsspiediena ierīce lietošanas (CPAP). Šobrīd literatūrā ir atrodami maz dati par šīs terapijas ietekmi uz deguna gļotādu. Deguna funkcionālo stāvokli vislabāk var izvērtēt veicot 4-fāzu rinomanometriju. Tā ir neinvazīva un ērta izmeklēšans metode, kuras laikā var noteikt deguna obstrukciju un gļotādas hiperreaktivitāti. Darba mērķis: Dinamikā novērot miega apnojas pacientus četrus mēnešus un noskaidrot ilgstošas virsspiediena elpošanas ierīces lietošanas ietekmi uz deguna gļotādu. Materiāli un metodes: Pētījumā tika iesaistīti 14 miega apnojas pacienti. Pacienti tika novēroti četrus mēnēšus, šo mēnešu laikā notika 3 vizītes- pirms CPAP terapijas uzsākšanas, divus un četrus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas. Vizītes laikā tika veikta anketēšana, kur uzdoti jautājumi par kaitīgiem ieradumiem, blakusslimībām un deguna patoloģijām dzīves laikā. 4- fāzu rinomanometrijas laikā tika veikts anemizācijas testa ar 0.1% Xylometazolini hydrochloridum. Četru fāzu rinomanometrijas veikšanai tika izmantots Rhinolab 4rhino četru fāzu rinomanometrs, versija 4.2 un dati aprēķināti SPSS IBM 22. versijā. Rezultāti: Pacientu vidējais ķermeņa masas indekss pētījumā ir (ĶMI) > 33,9 kg/m2 un vidējais kakla apkārtmērs 46,6 cm. Pirmās vizītes laikā deguna gļotādas kopējā hiperreaktivitāte bija 0,10 Pa cm3/s. Otrās vizītes laikā kopējā gļotādas hiperreaktivitāte bija 0,20 Pa cm3/s. Savukārt, pēc četriem mēnešu CPAP terapijas, kopējā gļotādas hiperreaktivitāte bija 0,21 Pa cm3/s. Kopējā deguna rezistence pirmajā vizītē bija 1,04 Pa cm3/s, bet pēc četriem mēnešiem 1 Pa cm3/s. No visiem pacientiem, 42,9% (n=6) norādīja apgrūtinātu deguna elpošanu, iesnu un deguna sausuma sajūtas parādīšanos. Secinājumi: Ilgstoši un regulāri, lietojot CPAP terapiju, pacientiem palielinās gļotādas hiperreaktivitāte un parādās sūdzības, kā iesnas, deguna sausuma sajūta un grūtības elpot caur degunu no rītiem pēc maskas noņemšanas. Bet tomēr deguna rezistences lielums paliek nemainīgs.

Sleep anea is a chronic sleep disorder which during sleep translates into complete lack of breathing for 10 seconds or more, 5 or more times per hour with or without participation of breathing muscles. Growth of this disorder also increases consumption of continuous positive airway pressure devices (CPAP), meanwhile literature provides very small amount of data about affection of this thereapy on nasal mucosa. Functionality of nose is best evaluated by doing 4-phase rhinomanometry. That is a non-invasive and a comfortable method during which it is possible to detect obstruction of nose and hyperreactivity of mucosa. Aim: Observe sleep apnea patients for 4 months and find out long term use of CPAP device affection on nasal mucosa. Materials and methods: 14 sleep apnea patients were involved in research. Patients were observed for 4 months. During that period there were 3 visits- before CPAP therapy began, 2 and 4 months after therapy had began. During visit patients were questioned about unhealthy habits, other health disorders and nasal pathologies during their lifetime. 4-phase rhinomanometry investigation were done with anemization test (0.1% Xylometazolini hydrochloridum). To do 4-phase rhinomanometry, Rhinolab 4rhino 4 phase rhinomanometer was used, version 4.2 and the data were calculated with SPSS IBM version 22. Results: Patient average body mass index during research was (BMI) > 33,9kg/m2 and average neck width 46.6 cm. During first visit overall hyperreactivity of nasal mucosa was 0,10 Pa cm3/s. During second visit overall hyperreactivity of nasal mucosa was 0,20 Pa cm3/s. Meanwhile, after 4 month long CPAP thereapy, overall hyperreactivity of nasal mucosa was 0,21 Pa cm3/s. During first visit nasal resistence was 1,04 Pa cm3/s but after four months 1 Pa cm3/s. From all the patients 42,9% (n=6) showed difficulties breathing through nose, runny nose and appearance of dry nose. Conclusion: Using CPAP therapy long-term and regurarly, patients overall hyperreactivity of mucosa is increased and some complaints appear, such as runny nose, dry nose and difficulties breathing through nose after removing the mask in the morning. But the nasal resistence remained the same.