| dc.description.abstract | Pētījuma mērķis - izpētīt, kādi ir vēlīnā brieduma indivīdu – sociālā aprūpes centra iemītnieku priekšstati par dzīvi (un nāvi) un šo indivīdu iekšējās saskaņas izjūtas rādītāji, kā arī, vai vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis, iegūtā izglītība un sava veselības stāvokļa novērtējums ietekmē Iekšējās saskaņas izjūtas (ISI) aptaujas apakšskalas datus. Kvalitatīvajā pētījuma daļā piedalījās 3 respondenti, ar kuriem notika strukturētas intervijas, veicot naratīvu kontentanalīzi. Kvantitatīvajā pētījuma daļā piedalījās 50 respondenti, kas dzīvo sociālās aprūpes centrā: 35 sievietes, 15 vīrieši. Iekšējās saskaņas izjūtas (ISI) mērīšanai tika izmantota A.Antonovska (Antonovsky, 1987) Iekšējās saskaņas izjūtas aptauja – 29 jautājumu versija (Antonovsky Sense of Coherence – SOC, 1987). Iekšējās saskaņas izjūtas (ISI) aptauja angliski pirmoreiz publicēta darbā Unraveling the Mystery of Health. How people Manage Stress and Stary Well (Antonovsky, 1987;89-194). Savukārt Latvijā šī aptauja tulkota un aprobēta šādos darbos: A.Veilande, N.Bahmačova (2000), I.Rūtiņa (2003), A. Miltuze, A. Upmane, K. Mārtinsone, K. Maslovska, I. Bite (2002, 2004). Kvalitatīvajā pētījuma daļā izvirzīti jautājumi, kādi ir vēlīnā brieduma sociālā aprūpes centra X iemītnieku priekšstati par dzīvi un nāvi satura vienībās, kāda ir interviju kontentanalīzē iegūto priekšstatu par dzīvi un nāvi satura vienību līdzība un atšķirība ar teorētiskajiem konceptiem par dzīvi un nāvi, kā arī, kā atšķiras sociālā aprūpes centra X iemītnieku un centra vadītājas priekšstati par nāvi? Secināts, ka visi 3 kvalitatīvās daļas pētījuma dalībnieki lieto tādus runas konstruktus, no kuriem varētu secināt, ka viņu dzīves noslēgušās pirms nonākšanas centrā, kas ļauj domāt par sociālo nāvi, kā faktu, kas ar tiem noticis. Vēlīnā brieduma indivīdi fokusējas uz pagātni, jaunībā min spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus, nav apmierināti ar to, kā tiek pieminēti viņu mūžībā aizgājušie biedri, pauž vēlmi “parūpēties par šo biedru piemiņu”, runā par sevi “kā par mirušiem”, tomēr arī pauž uzskatu, ka “nāve nav nekas īpašs”, “par nāvi būtu jārunā”, kamēr centra vadība ir pretējās domās. Kvantitatīvajā pētījuma daļā tika izvirzīti jautājumi, kādi ir vēlīnā brieduma indivīdu, kas dzīvo sociālā aprūpes centrā, iekšējās saskaņas rādītāji un, vai vēlīnā brieduma indivīdu - sociālās aprūpes centra iemītnieku iekšējās saskaņas rādītājiem ir saistība ar indivīda dzimumu, vecumu, izglītību, veselības un ģimenes stāvokli? Noskaidrots, ka lielākajā daļā gadījumu respondentiem ir zems iekšējās saskaņas izjūtas līmenis, kā arī - izglītībai, vecumam, ģimenes stāvoklim, dzimumam , ne ģimenes stāvoklis, ne dzimums savstarpējā mijiedarbībā ar atkarīgaiem mainīgajiem - ISI apakšskalas datiem nav saistības (p > 0,05), liecina dispersiju analīzes dati. Atslēgas vārdi: vēlīnais briedums, iekšējās saskaņas izjūta, dzīvesspēks, pozitīvā novecošanās | |
| dc.description.abstract | The aim of the study was to investigate the perceptions of life (and death) of the late maturity individuals - the social care center's inhabitants and the indices of internal consensus of these individuals as well as whether age, gender, marital status, education, and assessment of their state of health affect the Antonovsky Sense of Coherence Survey Sub-Scale Data. 3 respondents with whom structured interviews took place participated in the qualitative part of the research, followed by a narrative content analysis. In the quantitative part of the study took part 50 late-maturity individuals: 35 women, 15 men. For the measurement of internal coherence, A. Antonovsky (Antonovsky, 1987) An Internal Consensus-Survey Questionnaire - version of 29 questions (Antonovsky Sense of Coherence - SOC, 1987) was used. Antonovsky Sense of Coherence Survey in English was first published as Unraveling the Mystery of Health. How people Manage Stress and Stary Well (Antonovsky, 1987;89-194). In Latvia this survey is translated and aprobated in the following works: A.Veilande, N. Bahmacova (2000), I.Rutina (2003), A.Miltuze, A.Upmane, K.Martinsone, K.Maslovska, I. Bite (2002, 2004). Qualitative part of the research: questions were raised about the concepts of the inhabitants of late maturity social care center X on life and death in content units, what is the similarity and difference of the contents of the theoretical conceptions of life and death in the content of the interview, and what is the difference between conceptions of death by the occupants of the social care center X and the head of the center? It was concluded that all three participants in the qualitative part of the study used speech constructs from which it could be concluded that their lives had ended before entering the social care center, which allows to think of social death as a fact that happened to them. Late-maturity individuals focus on the past, they mention strong emotional experiences in their youth, they are not satisfied with the way their dead members are mentioned, they express their desire to "take care of their memory", respondents talk about themselves "as dead", however the respondents also express the belief that "death is nothing special", "death should be spoken about" while the center's leadership holds the opposite view. Quantitative part of the research: questions were raised about the indicators of internal harmony of late-maturity individuals who live in a social care center as well as whether the indicators of internal harmony of the late-maturity individuals are influenced by the individual's gender, age, level of education, state of heatlth assessment, marital status? It was found that in most cases, the participants in the study have a low level of internal Sense of Coherence and that neither education, age, marital status, gender, interpersonal variables, ie, the sub-scales data are not affected (p>0,05), data from the variance (dispersion) analys show. | |
