Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu labestīgu savstarpējo attiecību sekmēšana rotaļās

Abstract

Bakalaura darba temats ir „Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu labestīgu savstarpējo attiecību sekmēšana rotaļās.” Darba mērķis. Izzināt, vērtēt teorētiski un praktiski labestīgu savstarpējo attiecību sekmēšanas iespējas rotaļās vecākā pirmsskolas vecuma bērniem. Uzdevumi noteica darba struktūru. Bakalaura darbs sastāv no trīs nodaļām. Teorētiskajā daļā darba autore apskata labestīgas saskarsmes būtību, tās struktūru. Analizē bērnu un pieaugušo attiecību raksturojumu dažādu autoru skatījumā. Tiek izzinātas bērna attīstības likumsakarības vecākajā pirmsskolas vecumā – fiziskā, psihiskā un sociāli emocionālā attīstība. Darba autore apskata rotaļas būtību, tās funkcijas. Analizē rotaļu veidus dažādu autoru skatījumā. Rotaļas klasifikācijā atklājas bērna darbības: tieksme kaut ko radīt, izprast likumsakarības, kas savukārt veicina radošu domāšanu un pieeju problēmām, veido noteiktas iemaņas un prasmes. Darba autore, pamatojoties uz pedagogu un psihologu teorētiskajām atziņām, nonāk pie secinājumiem, ka sižeta lomu rotaļās bērns uzņemas lomu, mēģina darboties tā, kā darbojas pieaugušais. Rotaļās galvenie elementi ir lomas un rotaļdarbības. Praktiskajā daļā tiek veikts pētījums vecākajā pirmsskolas vecuma grupā. Tiek izmantotas rotaļsituācijas. Darba autore secina, ka daži bērni prot veidot nelielus sižetus rotaļām, citi bērni pakļaujas grupas līderiem un izspēlē viņu noteiktās lomas. Bērni lielākoties rotaļājas pa divi, pa trīs, dažreiz arī pa četri grupās. Pieaugušais rotaļu laikā novēro, rosina, motivē, atbalsta, līdzdarbojas, uzmundrina bērnus, palīdz radīt atbilstošu rotaļvidi un novērš konfliktsituācijas, piedāvājot cita veida rotaļu situāciju. Darba apjoms 63 lappuses, kurās ietverti astoņi attēli, četras tabulas, septiņi pielikumi. Darbā izmatoti 58 literatūras un informācijas avoti. Galvenokārt, M. Pļavenieces, D. Škuškovnikas (1999, 2002), D. Dzinteres, I. Stangaines (2007, 2012), A.Vecgrāves (2005), A. Šponas (2004), D. Scott (2008), W. Dickob, C. Thienel (2016) u.c. autoru teorētiskās atziņas.

Bachelor’s thesis main theme is „ Good communication promotion in play for oldest preschool children”. Aim of the bachelor paper is to find out theoretical and rate practical possibilities of good communication promotion in play in oldest preschool children age. Tasks defined the structure of the thesis. Bachelor paper consists of three chapters. In theoretical part author of the thesis reviewed what is good cummunication and its structure. Analyzes relationship between children and adult in different author point of view. In this chapter patterns of oldest preschool age children progression – physical, psychical and social emotional development are explored. The author of the thesis examines essence, function and development possibilities of play. Analyzes various types of play, in different author point of view. In play classification appears children actions: tendency to create something, understand regularity, notice systems and realize relationship, which stimulate creative thinking and approach of problems, to build up definite acquirements and skills. The author of the thesis, reposing on teacher and psychologist cognitions comes to conclusion that in story role plays child fits in a character, tries to act like an adult. Most important things in play are – roles and play activity. Practical part of thesis is a study about oldest preschool age children group. Play situations have been used. The author concludes that some children know how to build up a story of a play, but some just trust the leading children and play roles given by them. Children mostly play in pairs or in group of three sometimes four. Adult observes, stimulates, motivates, supports, participates, recommends, encourages children in a moment of the play, help creates appropriate situation and environment for play. Work consist of sixty three pages, which include eight images, four tables and seven annex. There have been fifty eight literature and information sources used. Mainly M. Pļavenieces, D. Škuškovnikas (1999, 2002), D. Dzinteres, I. Stangaines (2007, 2012), A.Vecgrāves (2005), A. Šponas (2004), D. Scott (2008), W. Dickob, C. Thienel (2016) and other author’s theoretical cognitions.