Juridisko personu atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem

Abstract

Lai arī 2016.gadā skaits par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai ir salīdzinoši būtiski pieaudzis, tomēr, to kopējais skaits 25 pret kopējo noziedzīgo nodarījumu skaitu, kas tiek paveikts juridisko personu labā, ir procentuāli niecīgs. Tas liecina, ka praksē juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu institūts nestrādā, jo nav noregulēts pareizs procesuāls mehānisms kā institūcijām rīkoties, lai juridiskai personai noziedzīga nodarījuma veikšanā piemērotu kādu no Krimināllikumā noteiktajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidiem. Tādēļ autore izvēlējās rakstīt maģistra darbu par tēmu „Juridiskās personas atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem”, kura mērķis bija izpētīt juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu krimināltiesiskos aspektus, identificējot to nepilnības teorijā un praksē, kā arī piedāvāt iespējamos problēmu risināšanas priekšlikumus. Autore ir izdarījusi būtiskus secinājumus un izteikusi priekšlikumus: 1) krimināltiesību sistēmā nav formulēti atbildību pastiprinošiem un mīkstinošiem apstākļiem analoģiskie apstākļi juridiskām personām, autore piedāvā tos ieļaut Krimināllikumā, papildinot Krimināllikumu ar 70.10 pantu; 2) Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma tiesību normas nav samērotas ar Krimināllikuma normām, jo paredz kaitējuma atlīdzināšanu, kas kā piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ir izslēgts no Krimināllikuma ar 2013.gada 1.aprīli, darbā tiek piedāvāts veikt redakcionālus grozījumus Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā, lai samērotu tā normas ar aktuālo Krimināllikuma redakciju 3) tiek secināts, ka mantas konfiskācija kā juridiskās personas piespiedu ietekmēšanas līdzeklis nav samērīgs, jo no tā cieš ne tikai juridiskās personas uzņēmējdarbība, bet arī tās kreditori, līdz ar to, pārņemot ārvalsts pieredzi, autore virza priekšlikumu šī juridiskās personas piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izslēgšanai no Krimināllikuma.

Although in 2016 the number of accommodated compulsory enforcement measures for legal persons has increased significantly, however, the total number, 25, to the total number of crimes that are done in interests of legal persons is negligible percentage. This suggests that, in practice the institute of compulsory enforcement measures for legal persons does not work, because there is no correct procedural mechanism for the authorities what would define how to accommodate one of the compulsory enforcement measures for legal persons what is set in the criminal law. This is the reason why author decided to write a master’s thesis for theme „Legal persons liability for criminal offenses”. The aim of this thesis was to explore the criminal aspects of compulsory enforcement measures for legal persons, identify the flaws and offer potential solutions to problems. The author has made important conclusions and made proposals: 1) the criminal justice system did not point out similar aggravating and mitigating circumstances for legal persons, the author offers to incorporate these circumstances in the Criminal Law, Criminal Law supplementing with Article 70.10; 2) the Law of compulsory enforcement measures and the Criminal law are not mapped, because Law of compulsory enforcement measures still anticipate damage remuneration although it has been excluded from Criminal law since April 1, 2013, the author offers to make changes in the Law of compulsory enforcement measures to reconcile it to the Criminal law; 3) author concludes that confiscation of property like compulsory enforcement measure is not proportional, because of it suffers not only the legal person business but also its creditors, thereby taking over the foreign experience, author offers to exclude this compulsory enforcement measure from Criminal law.