Eiropas vienotā viedokļa (European Consensus) jēdziens un problemātika Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā

Abstract

Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir būtisks uzdevums interpretēt Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātās vērtības atbilstoši mūsdienu apstākļiem un pārmaiņām Eiropas sabiedrībā. Viens no risinājumiem, kādā veidā ir iespējams nodrošināt tiesu prakses attīstību, izšķirot strīdus par politiski un morāli sensitīviem jautājumiem, ir Eiropas vienotā viedokļa jeb Eiropas konsensusa identificēšana un piemērošana. Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatē Eiropas konsensusa esamību, veidojot Eiropas Padomes dalībvalstu salīdzinošo normatīvo aktu un prakses analīzi, un izvērtējot, vai pastāv kopīgas tendences vai vienots pamats noteikta jautājuma risināšanā. Situācijā, kādā tiesa nekonstatē Eiropas konsensusu, valsts rīcības brīvība noteiktā jautājuma risināšanā ir daudz plašāka. Maģistra darbā analizēta Eiropas vienotā viedokļa jeb Eiropas konsensusa jēdziens un statuss, tā identificēšana Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, akadēmiskajā literatūrā veltītā kritika tā piemērošanai, kā arī iespējamie problēmaspekti un attīstības tendences, kas var veidoties nākotnē no Eiropas konsensusa piemērošanas.

European Court of Human Rights has an important goal to interpret the values, which are established in the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms,whilst regarding present-day circumstances and changes in the European society. One of the solutions which would allow the case law to develop, solving disputes regarding political and morally sensitive questions, is the identification and adaptation of the European consensus. The European Court of Human Rights recognizes the existence of the European consensus, by creating an analysis, in which the laws and regulations as well as the implemented practice of the member states of the Council of Europe being compared, and it is defined if there are similar tendencies or a unified basis for solving specific issues. In a situation where the Court does not recognize European consensus, the liberty regarding the means by which each country solves a particular issue, is much wider. In this Master’s thesis the concept and status of the European consensus is analysed as well as its identification in the case law of European Court of Human rights, the critique of its implementation in academic literature, and the possible aspects of problems and development tendencies, which could follow the implementation of the European consensus.