Prokrastinācijas, diskontēšanas un personības iezīmju saistība ar veselības uzvedību
Abstract
Veselības uzvedības atlikšana un vilcināšanās rūpēties par veselību ir nozīmīga problēma, tāpēc nepieciešams pievērst uzmanību veselības prokrastinācijas izpētei un izprast ar to saistītos aspektus. Prokrastinācija veselības jomā ir maz pētīta, un nemaz nav pētīti veselības prokrastināciju skaidrojošie faktori. Pētījuma mērķis bija izpētīt prokrastinācijas, diskontēšanas un personības iezīmju lomu veselības uzvedības prognozēšanā. Promocijas darba ietvaros veikti divi pētījumi. Jo vairāk indivīdam būs raksturīga veselības prokrastinācija, jo lielāka iespējamība, ka nepraktizēs veselību veicinošu uzvedību. Jo svarīgākas indivīdam būs rūpes par veselību un vairāk uzticēsies ārstam, jo lielāka iespējamība, ka veiks profilaktiskās veselības pārbaudes un adekvāti rīkosies veselības problēmu gadījumā. Atslēgvārdi: veselības uzvedība, prokrastinācija, veselības prokrastinācija, personība, diskontēšana, veselības uzvedības raksturojums Postponing health behavior and delay in taking care of one’s health—in other words, health procrastination—is an important problem deserving a study to build an understanding of the different aspects related to it. So far, there have been only a few studies in the area of health procrastination, still leaving many unanswered questions. The aim of the present study was to investigate the role of procrastination, discounting and personality traits in predicting health behavior. Two separate studies were performed. Individuals with higher health procrastination scores possess higher risk of not living a healthy lifestyle. Where care about personal health and high trust in physicians prevail, it is more likely that the individual will perform health checks and will seek help adequately if health issues arise. Key words: health behavior, procrastination, health procrastination, personality, discounting, health behavior characteristics