Dinamiskie un ģeoķīmiskie sālsūdens intrūzijas izcelsmes indikatori Akmens tilta pazemes ūdeņu novērojumu postenī

Abstract

Ūdens resursu kvalitāte ir viens no svarīgākajiem sociāl-ekonomiskajiem faktoriem pilsētu attīstībai. Piejūras lielo pilsētu pazemes ūdeņu krājumi ir pakļauti jūras intrūzijas riskam, ko izraisa pārmērīga pazemes ūdens ekspluatācija. Šāda situācija izveidojās Rīgā 20. gs. 70-tajos gados Gaujas ūdens horizontā, kas izraisīja pazemes ūdens līmeņa kritumu arī pārsedzošajos ūdens horizontos. Tiek uzskatīts, ka depresijas piltuves aizpildīšanās notiek dziļāk iegulošo ūdeņu augšupvērstas infiltrācijas rezultātā, tomēr trūkst detalizētu pētījumu, kas to pierādītu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot sāļā ūdens izcelsmi Akmens tilta novērojumu postenī, izmantojot dinamiskos un ģeoķīmiskos ūdens izcelsmes indikatorus. Pētījumā secināts, ka Amatas ūdens horizontā sāļu avots ir jūras ūdens, nevis dziļāko ūdeņu infiltrācija, savukārt Gaujas un Pļaviņu horizontos sāļā ūdens izcelsme nav viennozīmīga.

Water quality is one of the main social-economic factors for city development. Groundwater resources near big coastal cities are under risk of seawater intrusion due to extensive groundwater exploitation. This was the case in Riga city in 1970’s for Gauja aquifer, which led to lowering of groundwater table also in overlaying aquifers. It is believed that filling of depression cone is due to upwards infiltration of deeper saltwater. However, there is a lack of detailed studies to prove it. The aim of this study is to determine saltwater origin by use of dynamic and geochemical tracers in “Akmens tilts” observation site. Results demonstrate that salts in Amata aquifer originated from seawater and not from upwards infiltration of deeper saltwater, while saltwater origin in Gauja and Plavinu aquifers is uncertain.