Intertekstualitāte personālvadības rakstveida žanros
Zusammenfassung
Intertekstualitāte nav jauna ideja, bet pirmo intertekstualitātes pētījumu veica Kristeva, viņas pētījumi galvenokārt ir saistīti ar intertekstualitātes izpēti literatūrā. Pēc tam daudzi autori analizēja intertekstuālitāte valodniecības un diskursa ietvaros. Tomēr intertekstualitāte uzņēmējdarbības jomā joprojām ir relatīvi neizpētīts, jo īpaši personālvaldības rakstveida žanros. Personālvaldības sfēra ietver savstarpēji saistītu dokumentu tīklu kas atspoguļo profesionālo praksi, tāpēc ir svarīgi izpētīt, kuras intertekstualās atsauces tiek minētas visbiežāk. Tādēļ pašreizējais darbs ir vērsts uz to, lai identificētu un analizētu interteksta attiecības personālvaldības rakstveida žanros. Analizētais korpuss sastāv no IT jomas darba sludinājumiem. Galvenā pētījuma metode ir diskusijas analīze, jo autors analizē valodu, ko izmanto darba sludinājumos. Tiek izmantotas gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas pieejas. . Kvalitatīva pieeja tiek izmantota, lai analizētu un interpreteētu intertekstualitāti, kas ir saistīta ar IT darba sludinājumiem, izmantojot pētījumu modeli, kas pamatojas uz Geneta transtekstualitates jēdzienu. Bet kvantitatīvā pieeja tiek izmantota, lai identificētu galvenos intertekstuālitates avotus un kopējo intertekstuālo saišu apjomu. Intertekstualitātes elementi (3 no 5 intertekstualitātes kategorijām) ir identificēti visos analizētajos darba sludinājumos. The concept of intertextuality is not new, and the first research was done by Kristeva within literature setting. Then many authors analyzed intertextuality in linguistics and discourse. However, scarce research is available in the use of intertextuality in the field of business, especially within human resource written genres. Human Resource domain contains a network of interrelated documents which reflects the professional practices so it is important to investigate what intertextual references are mentioned most frequently. Therefore, the present thesis is aimed at identifying and analyzing intertextual relations in human resource written genres. The analyzed corpus consists of IT related job advertisements. The main research method is discourse analysis as the author analyses language in use in job advertisements. Both quantitative and qualitative approaches are used. The qualitative approach is used to analyze and interpret intertextuality in IT related job advertisements by applying the research model based on Genette’s (1997) concept of transtextuality. The quantitative approach is used to investigate the amount of intertextual links and the main sources of intertextuality. Intertextual elements (3 out of 5 intertextual categories) are identified in all analyzed job advertisements.