| dc.description.abstract | Kopējai populācijai novecojot, paaugstinās vidējais vecums pacientiem ar ciskas kaula lūzumu un rodas lielāks risks blakus slimībām un sliktākam vispārējam stāvoklim. Aizvien pieaug to pacientu īpatsvars, kuriem tiek noteikta ASA III-IV klase. Svarīgi ir izvērtēt, kāda būtu optimālākā ārstēšanas metode pacientiem ar sliktu vispārējo stāvokli. Tika veikts retrospektīvs pētījums. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kas stacionēti akūti ”Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā” ar S72.0, S72.1, S72.2 diagnozēm pēc SSK-10 laika posmā no 2014. gada maija līdz 2016. gada jūnijam. Pacienti tika sadalīti divās grupās: 1.tie, kuriem bija ķirurģiska ārstēšana, 2. tie, kuriem bija konservatīva terapija. Tika salīdzināti ārstēšanas rezultāti ciskas kaula proksimālā daļas lūzumiem atkarībā no terapijas metodes dažādās ASA klases grupās, lai varētu secināt, kāda terapijas taktika būtu piemērotāka pie atšķirīgiem vispārējiem stāvokļiem. Pētījumā tika apkopti 927 ciskas kaula lūzuma pacienti. Iegūtie rezultāti uzrāda, ka par primāro terapiju tiek izvēlēta operatīva metode, konservatīvi tika ārstēti 7,4% no ciskas kaula pacientiem. Tika pētīti faktori, kas ietekmē izvēli starp konservatīvu un operatīvu ārstēšanas metodi. Tika secināts, ka noteicošais faktors konservatīvai ārstēšanai bija vispārējais stāvoklis. Pacientiem ar ASA IV klasi bija lielāka iespēja tikt ārstētiem konservatīvi (p<0,05). Konservatīvai ārstēšanas metodei ir augstāka 30 dienu, 90 dienu un 1 gada mirstība, salīdzinot ar operatīvi ārstētiem pacientiem (p<0,000). Vislielākais konservatīvi ārstēto pacientu īpatsvars (63%) ir ASA IV grupā. ASA IV grupā 90 dienu un 1 gada laikā bija novērojams, ka operatīvai terapijai ir labāka prognoze (p<0,05), vienīgi 30 dienu intervālā netika novēroti statistiski nozīmīgi rezultāti (p=0,183), to iemesls varētu būt agrīnās ķirurģijas komplikācijas vai arī nepietiekams pacientu skaits. Analizējot iegūtos datus, var secināt, ka operatīvai ārstēšanai ir labāki rezultāti nekā konservatīvai metodei. Operatīvai metodei ir arī labāka ilgtermiņa prognoze pacientu grupā (ASA IV) ar vislielāko konservatīvo pacientu skaitu. Tas ļauj secināt, ka arī pacientus ar sliktu vispārējo stāvokli ārstēt ķirurģiski ir efektīvāk. | |
| dc.description.abstract | With an ageing society the average age of a hip fracture patient will also increase. There is a greater risk that these patients will have additional conditions and a worse general health condition. The proportion of patients with ASA grade III-IV is increasing. It is important to evaluate the optimal treatment method for these patients with a poor general health condition. A retrospective study was performed. The study included patients who were stationed in "Traumatology and Orthopedic Hospital" with S72.0, S72.1, S72.2 diagnosis (ICP-10 classification) in the period from May 2014 to June 2016. Patients were divided in two groups: 1. Patients who were treated operatively 2. Patients who were treated conservatively Treatment results were compared in different ASA class groups in order to determine which treatment tactics would be more appropriate for different general conditions. During this study we analysed 927 patients with hip fractures. The obtained date showed that an operative method is chosen as the primary treatment. 7,4 % of hip fractured patients were treated conservatively. We searched for factors witch influenced the choice between conservative and operative treatment methods. It was concluded that the decisive factor for a conservative treatment was a poor general condition. Patients with ASA IV grade were more likely to be treated conservatively (p<0.05). There was no statistically significant difference between the choice of treatment and the patients’ gender (p>0.05) Conservative treatment has a higher mortality rate in 30-day, 90-day and 1 year period, compared with surgically treated patients (p<0.000). The highest proportion of conservative treated patients (63%) was in ASA IV grade. In ASA IV grade patients had a better 90- day and 1 year prognosis if treated surgically (p<0.05). We could not observe a statistically significant results in 30-day interval (p=0,183). It could be due to insufficient number of patients. After analysing the obtained data, it can be concluded that surgical treatment is superior to a conservative treatment. Operative method has a better long-term prognosis in patients with ASA IV grade. This allows us to conclude that a surgical treatment is the first choice for hip fracture patients even in a poor general condition. | |
