Novēršamu hospitalizācju un rehospitalizāciju personām ar šizofrēniska spektra traucējumiem mazināšanas iespējas - Latvijas veselības norēķinu sistēmas un slimību reģistru apvienoto datu pielietojuma analīze

Abstract

Ievads: Šizofrēniskā spektra traucējumi ir smagi, hroniski, invalidizējoši, un ietekmē 7 no 1000 cilvēkiem, jeb līdz pat 24 milijoniem cilvēku visā pasaulē, lielākoties vecuma grupā no 15-35 gadiem (PVO, 2012). Visā pasaulē tiek pētīti faktori, kuru ietekmē pacienti ar šizofrēniskā spektra traucējumiem tiek atkārtoti hospitalizēti (Hung et al., 2017; Thongkam et al., 2016). Zinātniskajā literatūrā ir maz informācijas par to, vai rehospitalizāciju skaitu ietekmē recepšu atprečošanas biežums. Darba mērķis ir, izmantojot Latvijas norēķinu sistēmas datus, noskaidrot, vai reta recepšu atprečošana un esamība Narkoloģijas reģistrā ietekmē personu ar šizofrēniskā spektra traucējumiem hospitalizāciju un atkārtotu hospitalizāciju biežumu. Materiāli un metodes: PREDA, Nāves cēloņu datu bāzes iegūti pacientu sociodemogrāfiskie dati, kas tika stacionēti kādā no Latvijas psihiatriskām slimnīcām 2014.-2016.gadam ar diagnozi F20-F29 (šizofrēniskā spektra traucējumi). Datu apstrādei tika izmantots MS Excel 2013, datu statistiskai analīzei tika izmantots IBM Statistics SPSS 23. Rezultāti: retrospektīvā pētījumā tika iesaistīti 3804 pacienti, 1733 (45,6%) vīrieši un 2071 (54,4%) sievetes, minimālais vecums 19 gadi, maksimālais vecums 91 gads, 45 gadi vidējais vecums. Visi pacienti atradās psihiatriskajā reģistrā. 311 pacienti atradās uzskaitē pie narkologa un 3493 neatradās uzskaitē pie narkologa. Vidējais hospitalizācijas reižu skaits bija augstāks personām, kuras bija Narkoloģijas reģistrā – 4,40, salīdzinot ar personām, kuras neatradās Narkoloģijas reģistrā – 3,47 (p < 0,001). Vidējais visu atprečoto recepšu skaits bija augstāks personām, kuras bija Narkoloģijas reģistrā – 18,59, salīdzinot ar personām, kuras neatradās Narkoloģijas reģistrā – 18,28 bez būtiskas atšķirības (p = 0,737). Vidējais atprečoto recepšu skaits mēnesī bija augstāks personām, kas atradās uzskaitē pie narkologa – 1,98 receptes), salīdzinot ar personām, kas neatradās uzskaitē pie narkologa – 1,68 receptes (p < 0,05). Starp hospitalizācijas reizēm un atprečoto recepšu skaitu mēnesī tika noteikta pozitīva korelācija (SKK = 0,682, p < 0,001), starp hospitalizācijas reizēm un visu atprečoto recepšu skaitu tika noteikta pozitīva nenozīmīga korelācija (SKK = 0,110, p < 0,001). Secinājumi: Biežāk atprečo receptes pacienti ar šizofrēniskā spektra traucējumiem, kas atrodas Narkoloģijas reģistrā. Biežāk tiek rehospitalizētas personas, kas atrodas Narkoloģijas reģistrā. Ir saistība starp hospitalizācijas reizēm un atprečoto recepšu skaitu mēnesī.

Introduction: Schizophrenia spectrum disorders are severe, chronic, debilitating and they affect 7/1000, or up to 24 million in whole world, mostly in age group 15-35 years (WHO, 2012). Factors influencing readmissions of patients with schizophrenia spectrum disorders has been studied in a whole world (Hung et al., 2017; Thongkam, 2016). There is not much information about prescription dispensing association with readmission rate. Aim of the study was using Latvian health billing system's data and Cause of death database, to find association between regular prescription dispensing, substance abuse and high readmission rate among persons with schizophrenia spectrum disorders. Materials and methods: Latvian health billing system's and Cause of death database, collecting data about patients, who were hospitalized in one of Latvia's psychiatric hospitals 2014.-2016, with diagnose code F20-F29 (ICD-10). Data was gathered using MS Excel 2013, statistics were analyzed using IMB Statistics SPSS 23. Results: a retrospective study included 3804 patients, 1733 (45,6%) men and 2071 (54,4%) women, minimal age 19 y.o., maximal age 91 y.o., mean age 45 y.o. All patients were in Psychiatric registry. 311 were in Substance abuse registry and 3493 were not. Results elucidated that average readmission rate was higher among persons who were in Substance abuse registry – 4,40, comparing with persons who were not – 3,47 (p < 0,001). Mean all dispensed prescriptions during 24 months was higher among persons who were in Substance abuse registry – 18,59, comparing with persons, who were not – 18,28 without significant difference (p = 0,737). Mean dispensed prescription rate in a month was higher among persons, who were in Substance abuse registry – 1,98, comparing with persons, who were not – 1,68 (p < 0,05). There was significant medium correlation between readmission rate and dispensed prescription rate in month (R = 0,682, p < 0,001). Correlation between hospitalization rate and average all dispensed prescriptions during 24 months was negligible (R = 0,110, p < 0,001). Conclusions: Patients with schizophrenia spectrum disorders who were in Substance abuse registry dispensed prescription more often. Patients who were in Substance abuse registry were rehospitalized more often. There is association between readmission rate and dispensed prescriptions in a month.