Nieres transplantācijas klīniskie rezultāti senioriem

Abstract

Pacienti vecumā ≥ 65 gadiem ir visstraujāk augošā hroniskas nieru slimības (HNS) slimnieku grupa. Vecāka gadagājuma pacientiem nieres transplantācija (NT) asociējas ar ievērojami labāku dzīves kvalitāti un dzīvildzes rādītājiem, salīdzinot salīdzinot ar hronisku hemodialīzi (HD) un peritoneālo dialīzi (PD). Taču vienlaicīgi gados veciem NT recipientiem ievērojami biežāk diagnosticē blakusslimības, pēctransplantācijas komplikācijas un augstāku NT zuduma risku, kas varētu iespaidot transplantāta un pacienta dzīvildzi. Pētījuma mērķis bija izvērtēt NT klīniskos rezultātus senioriem trīs gadu laikā. Retrospektīvā pētījumā tika iekļauti 221 pacienti. Datu analīzei pacienti tika sadalīti divās grupās: pirmā grupa < 65 gadiem (198; 90%) un otrā grupa ≥ 65 gadiem (23; 10%), kam tika analizēti klīniski-demogrāfiskie dati, NT funkcija, transplantāta un pacienta dzīvildze. NT funckijas, transplantāta zuduma un pacienta dzīvildzes riska faktora noteikšanā tika izmantota loģistiskās regresijas analīze. Transplantāta un pacienta dzīvildze tika analizēta ar Kaplan–Meier surveillance testu. Akūtas transplantāta atgrūšanas epizodes bija biežāk grupā < 65 gadiem nekā grupā ≥ 65 gadiem (41,44% vs 19,05%). Analizējot NT disfunkcijas iespējamos riska faktorus ticami apstiprinājās pēctransplantācijas komplikācijas (OR 2,913; p=0,002) un transplantāta atgrūšanas epizode pirmajā gadā (OR 2,249; p=0,009). Analizējot Kaplan-Meier NT 36 mēnešu dzīvildzi abās pacientu grupās (< 65 gadiem vs ≥ 65 gadiem) statistiski ticamas atšķirības nebija (p=0,099). Savukārt, analizējot pacientu 36 mēnešu dzīvildzi abās grupās (< 65 gadiem vs ≥ 65 gadiem), statistiki ticami tā bija labāka grupā < 65 gadiem (95% vs 82%; p=0,032). Nobeigumā var secināt, ka vecums neietekmē NT funkciju, transplantāta un pacienta dzīvildzi. NT funkciju ietekmējošie riska faktori bija pēctransplantācijas komplikācijas un transplantāta atgrūšanas pirmajā gadā.

Patients aged ≥ 65 years are the fastest growing group of the end stage renal disease (ESRD) patients. For elderly patients, renal transplantation (RT) provides the best possible survival and improves quality of life when compared to those on dialysis. However, elderly RT are more likely to have comorbidities conditions, increased risk of post-transplantation complications and graft loss that may have influence on survival of transplant and the patient. The aim of the study was to evaluate the clinical results of elderly RT recipients in three years follow-up. The study included 221 patients. Patients were divided into two groups: the first group <65 years old (198; 90%) and the second group ≥ 65 years (23; 10%) and analyzed their clinical-demographic data, NT function, graft and patient survival. The analysis of logistic regression was used to determine the NT factor, graft loss and patient survival risk factors. Transplant and patient survival was analyzed using the Kaplan-Meier Surveillance Test. Acute graft rejection episodes were more common in the <65 age group than in the group ≥ 65 years (41.44% vs 19.05%). Analyzed the probable risk factors for RT dysfunction. As statistically reliable factors were confirmed the post-transplantation complications (OR 2,913; p = 0.002) and graft rejection in the first year (OR 2.249; p = 0.009). There was no statistically significant difference in Kaplan-Meier RT 36-month survival in both patient groups (<65 years and > 65 years) (p = 0.099). Analyzing 36-month patient survival in both groups (<65 years and ≥ 65 years) was statistically more reliable in the group of < 65 years (95% vs 82%; p = 0.032). It can be concluded that age does not affect RT function, graft and patient survival. The risk factors affecting the RT function were post-transplantation complications and graft rejection in the first year.