Jauna pieeja akūta apendicīta ārstēšanai bērnu vecuma pacientiem Latvijā 2014 - 2017

Abstract

Problēmas būtība: Vēsturiski vienīgā ārstēšanas metode akūta apendicīta gadījumā ir ķirurģiskā. Bet attistoties famakoloģijai un radiloģijai akūts apendicīts mūsdienās tiek ārstēts arī konsevatīvi. Akūta apendicīta gadījumā pats galvenais ir neatliekama pacienta hospitalizācija ka arī savlaicīga konservatīva vai ķirurģiska ārstēšana. Savlaicīga diagnostika noverš negatīvo apendektomijas skaitu, ietekmē hospitālizācijas ilgumu, kas savukārt ietekmē pacientu no dažādiem aspektiem. Pētījuma mērķi: Noskaidrot akūta apendicīta incidenci bērniem Latvijā un balstoties uz Valsts sabiedrības ar ierobēžotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcu” (VSIA BKUS) ārstēto pacientu datiem laikā periodā no 2014. līdz 2017. gadam, izdarīt secinājumus par akūta apendicīta ārstēšanas īpatnībam bērniem Latvijā un salidzināt tos ar pasaules literatūras datiem. Darba metode: Akūta apendicīta literatūras atlase, izmantojot medicīnas literatūras datubāzes, atlasot vajadzigo pēc atslēgas vārdiem. Retrospektīvs pētījums, kurā iekļauti pacienti ar diagnozi akūts apendicīts, kuri arstējās VSIA BKUS laika periodā no 01.javāra 2014. līdz 31.decembrim 2017. Pētījuma iekļauti 981 pacienti. Rezultāti: Laika periodā no 2014 līdz 2017 gadam kopumā VSIA BKUS tiek ārstēti 981 bērni ar vidējo vecumu 12.0 gadi (SD ±3.6), prevalē zēni (58.2%). Visvairāk tika ārstēti bērni vecumā grupā no 7 līdz 18 gadiem – 88.9%. Rezultāti liecina, ka četru gadu laika, no 981 VSIA BKUS ārstētiem bērniem vecumu grupā no 7 līdz 18 gadiem ārstējušies 874 bērni un no tiem 547 (62.6%) bērniem tiek veikta neatliekama apendektomija. Analizejot operācijas veidu pielietojumu, mana pētījuma dati liecina, ka konvencionāla apendektomija tika pielietota 26.7 % un laparoskopija tika pielietota 73.3%. Kopumā VSIA BKUS ar diagnozi akūts nekomplicēts apendicīts ārstējušies 37% no tiem 13.5% ir bijis recidīvs. Analizējot hospitalizācijas laiku akūta apendicīta gadījumā, mani dati liecina, ka komplicēta akūta apendicīta gadījumā laikā periodā no 2014. līdz 2017. gadam hospitalizācijas ilgums bija 6.63 (SD ± 2.89) dienas un nekomplicēta akūta apendicīta gadījumā ir 4.13 (SD ± 1.18) dienas. Analizējot diagnostikas metodes akūta apendicīta gadījumā, rezultāti liecina, ka laikā periodā no 2014. līdz 2017. gadam leikocītu līmenis bija paaugstināts ( LEU ≥10.7 x 103/µL) 611 bērniem (96.5%, p < 0.01)) un CRO līmenis bija paaugstināts ( CRO ≥ 8.4 mg/L) 484 bērniem (76.5%, p < 0.01) un USG atradne bija pozitīva 589 bērniem ( 60.0%, p < 0.01). Secinājumi: 1) Rezultāti liecina, ka akūta apendicīta saslimstība Latvijā samazinās. 2) Ir samazinājies kopējais apendektomijas skaits, sakarā ar biežāku konservatīvas ārstēšanas pielietošanu. 3) Pēc rekomendāciju ievešanās samazinājas hospitalizācijas ilgums 5 nekomplicētam apendicītam. 4) Ir nepieciešami tālāki pētījumi, lai saprastu recidīvu skaitu incidenci Latvijā pēc rekomendāciju ieviešanas. 5) Ir nepieciešami dziļāki pētijumi lai saprastu iespējamās celoņsakarības.

Title: A new approach to the acute appendicitis treatment in pediatric patients in Latvia between year 2014 and 2017 Author: Leila Geibijeva Supervisor: Dr. med. Paulis Laizans Background. Acute appendicitis is one of the most common abdominal emergencies that may require surgery. The decision whether to operate on the patient (complicated appendicitis) or not (non-complicated appendicitis) is key in the management of acute appendicitis. It is important to understand the benefits and disadvantages of both treatment options, keeping in mind that appendectomy itself carries risks including mortality. For that purpose, it is necessary to perform detailed analysis of patients with and without a diagnosis of complicated appendicitis. Purpose. To compare patients with complicated and non-complicated appendicitis based on their demographic, and disease-related parameters. Material and Methods. Cross-sectional analysis of the Children’s Clinical University Hospital’s archive was performed using the ‘Andromeda’ system. We assessed patients with primary acute appendicitis diagnosis, that were included in the data base in 2014 - 2017. Descriptive statistics were calculated for all study variables. We used Chi-square and t-tests to compare patients with complicated and non-complicated appendicitis in their demographic (age, gender) and disease-related (i.e. time of hospitalization, laboratory tests) parameters. Results. The study sample consists of 981 patients with a mean of age 12.0 years (Standard deviation, SD ± 3.6) , mostly boys – 58.2%, 88.9% older than seven years. 80.3% were diagnosed with complicated appendicitis and were operated on immediately. In those older than 7, most of the patients had heightened inflammatory markers at the time of hospitalization, with significantly higher values for patients with complicated appendicitis (Chi square test, p < 0.01). Of those patients that were initially diagnosed as non-complicated – 37%, 13.5% were operated on after the initial treatment. Of those that had complicated appendicitis, 6.17% had been diagnosed with non-complicated appendicitis in the past. There was no significant difference between genders in the type of diagnosis. Median time of hospitalization was 5.0 days (range from 2 to 20). Significant difference was found in the time of hospitalization (t = 13.2, p < 0.01) with the mean time of hospitalization for complicated 6.63 (SD ± 2.5) vs. 4.13 (SD ± 0.74) days in non-complicated patients. Conclusions. New recommendations for appendicitis diagnosis (complicated/noncomplicated) were introduced by the medical personnel of the Children’s Clinical University 7 Hospital in 2017. As a result of the new recommendations, the hospitalization times, quality of life and recovery time of non-complicated patients have significantly improved, demonstrating the importance of correct initial diagnosis in children with appendicitis.