Iekaisuma marķieru loma keratokonusa patoģenēzē

Abstract

Ievads: Keratokonuss ir ektātiskā radzenes slimība, kura izraisa radzenes slāņu deģenerāciju, progresējošu radzenes biezuma samazināšanos, izveidojot konusveidīgu radzenes formu, provocējot astigmātisma attīstību un redzes pasliktināšanos. Šī slimība jau ir zināma vismaz 270 gadus, bet joprojām nav zināms konkrēts etioloģiskais faktors, tāpēc 20 gadu laikā, pētot keratokonusa patoģenēzi, tika izvirzīti vairāki iespējamie riska faktori un viens no pēdējiem ir pastāvīga acu berzēšana, kas varētu provocēt iekaisuma marķieru pastiprinātu izdalīšanos asaru šķidrumā. Pēdējo 10 gadu laikā oftalmoloģijas laukā tā ir viena no aktuālākajām pētāmajām problēmām, jo tradicionāli keratokonusu uzskatīja par neuzliesmojošu slimību. Pētījuma mērķis: Diagnosticēt un noteikt iekaisuma citokīnu IL-6, TNF-α un MMP-9 līmeni keratokonusa pacientu asaru šķidrumā un salīdzināt tos ar kontroles grupā iegūtajiem rezultātiem, līdz ar to noteikt iekaisuma pastāvošu lomu keratokonusa patoģenēzē un tā izmaiņām līdz ar slimības attīstību. Metodes un materiāli: Iekļauti pētījuma pacienti ar keratokonusa diagnozi no “Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra”, kuriem netika veikts kroslinkings un cita veida lāzerkorekcijas, kā arī nav citu ar acīm saistītu un sistēmisku slimību. Papildus tika izveidota kontroles grupa rezultātu salīdzināšanai, kurā tika iekļauti pacienti bez keratokonusa diagnozes. Izmantojot Širmera asaru savākšanas metodi, visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem tika paņemtas asaras, kuras turpmāk, izmantojot ELISA laboratoro metodi, tika analizēti uz IL-6, TNF- α un MMP-9 līmeņa noteikšanai pētāmo pacientu asaru šķidrumā. Arī tika veikta pacientu anketēšana, lai noskaidrotu iespējamos ārējos riska faktorus. Rezultāti: Veicot asaru analīzi, pacientiem ar keratokonusu tika konstatēts izteikts un statistiski ticams IL-6, TNF-α un MMP-9 paaugstināts līmenis asaru šķidrumā pacientiem ar abpusēju keratokonusu, attiecīgi 17, 3 un 3 reizēs augstāku, savukārt, grupā ar vienpusēju keratokonusu attiecīgi līmeņi bija 19, 5, 4 reizēs augstāks marķieru līmenis salīdzinājumā ar kontroles grupā iegūtiem rezultātiem (p<0.001). Apskatot marķieru līmeņu izmaiņas asaru šķidrumā, atkarībā no slimības progresijas, ko parāda izmaiņas keratokonusa stadijā (I,II,III) no Pentacam aparāta, pacientu grupā ar vienpusēju keratokonusu tika atrasts statistiski ticams IL-6, TNF- α (p=0.002) un MMP-9 (p=0.01) marķieru paaugstinājums, ka arī grupā ar abpusēju keratokonusu tika atrasts statistiski ticams IL-6 , TNF- α un MMP-9 marķieru paaugstinājums (p<0.001) asaru šķidrumā līdz ar izmaiņām slimības stadijā...

Introduction: Keratoconus is an ectatic corneal disease that causes degeneration of the cornea layer, progressive reduction in corneal thickness, and the formation of a cone-shaped cornea, provoking the development of astigmatism and deterioration of vision. This disease has already been known for at least 270 years, but there is still no known specific etiology, and, therefore, over 20 years of studying the keratoconus pathogenesis, several possible risk factors have been raised, and one of the last ones is persistent rubbing of the eyes, which can provoke the increased excretion of the inflammatory markers in the tear fluid. This is one of the topical research problems in the field of ophthalmology over the past 10 years, since traditionally keratoconus was considered as a non-inflammatory disease. Title of the study: The role of inflammatory markers in keratoconus pathogenesis (Author: Jūlija Meščerjakova; Supervisor: Asoc.prof. Dr.med. Igors Solomatins). Aim of the study: Diagnose and measure the level of pro-inflammatory cytokines IL-6, TNF-α and matrix metalloproteinase-9 (MMP-9) in the tear fluid of keratoconus patients and compare them with the control group results, thus determining the inflammatory role of keratoconus pathogenesis and its changes with disease development. Methods and materials: Patients with keratoconus diagnosis from “Dr. Solomatin Eye Rehabilitation and Vision Correction Centre”, who had no crosslinking and other types of laser corrections, and no other eye-related and systemic diseases. In addition, a control group for results comparison was created, that included healthy patients without keratoconus diagnosis. Using Schirmer's tear collection method tears of all the patients included in the study were collected and further analyzed using the ELISA laboratory test to determine the level of IL-6, TNF-α and MMP-9 in the patients tear fluid. Patient survey has also been conducted to identify potential external risk factors. Results: The analysis of tears of patients with keratoconus showed evident and statistically significant increase in the levels of IL-6, TNF-α and MMP-9 in tear fluid in patients with bilateral keratoconus at 17, 3 and 3 times, respectively; whereas in the unilateral keratoconus group there were 19, 5, 4 times higher marker levels compared to the results of the control group (p <0.001). Observing changes in marker levels of tear fluid, depending on the progression of the disease evidenced by changes in the keratoconus stage (I, II, III), obtained from Pentacam, a statistically significant increase in IL-6, TNF-α (p = 0.002) and MMP-9 (p = 0.01) was found in patients with unilateral keratoconus, and in the group with bilateral keratoconus a statistically significant increase in markers of IL-6, TNF-α and MMP-9 (p <0.001) was found in the tear fluid together with the changes in the stage of the disease...