Mediju lietojuma paradumi un motivācija pusaudžu auditorijā Rīgas vidusskolās

Abstract

Bakalaura darba “Mediju lietojuma paradumi un motivācija pusaudžu auditorijā Rīgas vidusskolās” pētījuma mērķis ir noskaidrot un atspoguļot jauniešu, vecumā no 16 līdz 19 gadiem, mediju lietojumu, motivācijas iezīmes, salīdzinot jauno un tradicionālo mediju attīstību no respondentu patēriņu paradumu aspekta. Darbs balstīts uz četrām galvenajām nodaļām – teorētisko, metodoloģisko, empīrisko un secinājumu. Teorētiskā bāze tiek koncentrēta uz mediju vides un jauniešu auditorijas raksturojumu, kas izgūts no pēdējā laikā publicētās literatūras izkonspektētā, kā arī vairāku pētījumu apkopojumiem. Tāpat darbā tiek koplietoti zinātnieku, universitātes profesoru un mediju ekspertu pieņēmumi saistībā ar attiecīgo tematiku, lai darbā padziļināti izklāstītu būtiskākos procesus. Pētniecības gaitā datu iegūšanai un reģistrēšanai izvēlētas divas pieejas. Viena no tām ir kvalitatīvā pētniecības metode jeb dziļās intervijas, un par otru empīrisko paņēmienu noteikta kvantitatīvā pētniecības metode jeb respondentu anketēšana. Pētījuma datu atlase un analīze balstās uz autora izvēlētu mērķauditoriju, kuras izvēli ierobežo un vienlaikus definē bakalaura darba nosaukums. Rezultāti sniedz padziļinātu ieskatu jauniešu mediju patēriņu paradumos, tendencēs, kā arī jauno un tradicionālo mediju nozīmē

The term papers “Patterns and motivation of media usage by adolescents of secondary schools in Riga” research goals are to reveal and describe media use and motivational feature tendencies of 16 to 19 year old students, comparing new and traditional media development from the aspect of respondent consumption habits. The work is based on four main parts – the theoretical, the methodological, the empirical and the conclusion. The theoretical part basis is focused on the description and characteristics of the media environment and the youth audience, which is derived from recently submitted literature reviews and several multiple study summaries. The paper also uses the assumptions of scholars, university professors and media experts in relation to the topic in order to elaborate on the most important processes in depth. In the course of the research, two approaches have been selected for data acquisition and registration. One of them is the qualitative research method or in-depth interviews, and the second, empirical method, is a quantitative research method, or respondents' questionnaires. The selection and analysis of research data is based on the target audience of the authors choice, which is limited and at the same time defined by the title of the Bachelor's paper. The results provide an in-depth insight into the youth media consumption habits, trends, as well as new and traditional media significance among young people in Riga High Schools.