Informācijas apstrādes procesu saistība ar fizisko aktivitāti un fizisko sagatavotību 8-10 gadus veciem bērniem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā informācijas apstrādes procesi ir saistīti ar fizisko aktivitāti un fizisko sagatavotību bērniem vecumā no 8 līdz 10 gadiem. Pētījumā piedalījās 93 bērni (53 meitenes; 40 zēni), 8-10 gadu vecumā (M=9,05; SD=0,50). Pētījumā tika izmantotas 5 metodes: Pirksta uzsitiena tests, Krāsu reakcijas tests, Šifrēšanas tests, Fiziskās aktivitātes un mazkustīgi pavadīta laika novērtējuma aptauja, “Step up” slodzes tests. Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem, parādot, ka zēniem ir augstāki fiziskās aktivitātes un zemāki krāsu izlasīšanas ātruma rādītāji nekā meitenēm, kā arī to, ka zēnu grupā fiziskās veselības parametri ir statistiski nozīmīgi saistīti ar apstrādes ātrumu un reakcijas laiku, rādot, ka fiziski aktīvāki zēni ar labāku fizisko sagatavotību lēnāk un ilgāk uztver un apstrādā jaunu informāciju, kas ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem. Rezultāti rosina izvērtēt metodes atbilstību pētījuma mērķim.

The aim of this study was to find out, how the processing of information is connected to the physical activities an physical fitness of children in ages 8 to 10. The study had 93 participants (53 girls, 40 boys), 8-10 years of age (M=9,05; SD=0,50). The study was made using 5 methods: Finger Tapping Test, Stroop Test, Digit Symbol Substitution Test, The Physical Activity Questionnaire for Older Children and „Step up” test. The gathered results show, that there are statistically significant differences between genders, indicating, that boys have higher physical activity and lower quick-response color readout results than girls. The data also shows, that in the boy group, the physical well-being parameters are statistically connected to processing speed and reaction time, denoting, that physically active boys, who are more fit, are processing new information slower and for a longer period of time. The results encourage to gauge the adequacy of methods for the study.