Medicīnas klaunu apmeklējumu ietekme uz pozitīvām emocijām, trauksmi un depresijas pazīmēm pusaudžiem, kuri ievietoti slimnīcā

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai pacienti, kuri pētījuma brīdī bija ievietoti slimnīcā, pēc medicīnas apmeklējuma izjūt mazāk trauksmi, uzrāda mazāk depresijas pazīmes un vairāk izjūt pozitīvās emocijas nekā pacienti, kuri pētījuma brīdī arī bija ievietoti slimnīcā, bet viņus medicīnas klauns neapmeklēja. Pētījumā piedalījās 30 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kas tika sadalīti divās grupās. Pirmajā grupā bija pusaudži, kuri bija ievietoti slimnīcā, kurā strādā medicīnas klauni, otrā grupā bija pusaudži, kuri bija ievietoti slimnīcā, kurā nestrādā medicīnas klauni. Situatīvās trauksmes mērīšanai tika izmantota Spilbergera situatīvās trauksmes skala (1983, Spielberger’s anxiety scale; STAI). Pozitīvo un negatīvo emociju noteikšanai tika izmantota Pozitīvo un negatīvo afektu skala (1988,Positive and Negative Affect Schedule; PANAS). Depresijas pazīmju noteikšanai tika izmantota Ahenbaha Jauniešu Pašnovērtējuma aptauja (2001, ASEBA Youth Self Report; YSR) Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp medicīnas klaunu apmeklēto un neapmeklēto grupu situatīvās trauksmes līmeni, pozitīvajām emocijām, negatīvajām emocijām. Grupa, kuru apmeklēja medicīnas klauns, pēc apmeklējuma uzrādīja zemākus situatīvās trauksmes rādītājus un negatīvo emociju rādītājus, nekā grupa, kuru neapmeklēja medicīnas klauns. Savukārt, grupa, kuru apmeklēja medicīnas klauns, pēc šī apmeklējuma uzrādīja augstākus izjusto pozitīvo emociju rādītājus, nekā grupa, kurus neapmeklēja medicīnas klauns. Salīdzinot depresijas pazīmes, starp abu grupu rādītājiem nebija statistiski nozīmīgu atšķirību.

The aim of the master paper is to establish, if patients, who at the time of the study were placed in hospitals and visited by a medical clown feel less anxious, show less signs of depression and feel more positon emotions than patients, who at the time of the study were placed in hospitals, but not visited by a medical clown. The participants of the study were 30 adolescents at the age of 12 till 15 years that were divided into two groups. The first group consists of adolescents, who were placed in hospitals, where medical clowns are employed, the second group consists of adolescents, who were placed in hospitals, where there are no medical clowns employed. For the measuring of state-trait anxiety Spielberger’s State-Trait Anxiety Inventory scale (1983, Spielberger’s anxiety scale; STAI) was used. For determining of positive and negative emotions the Positive and Negative Affect Schedule (1988, Positive and Negative Affect Schedule; PANAS) was used. For determining signs of depression the Achenbach's Youth Self Report (2001, ASEBA Youth Self Report; YSR) was used. The results of the research show that there are statistically significant differences in state-trait anxiety level, positive and negative emotions among groups visited and not visited by medical clowns. The group that was visited by medical clowns showed lower state-trait anxiety and negative emotion indicators after the visit than the group that was not visited by medical clowns. Whereas, the group that was visited by medical clowns, after this visit showed higher indicators of positive emotions felt than the group that was not visited by medical clowns. Comparing the signs of depression among both the groups, there were no statistically significant differences.