Kopā braukšanas prakses Latvijā: mobilitātes iezīmes un iesaistīto iedzīvotāju sastāvs

Abstract

Bakalaura darbā “Kopā braukšanas prakses Latvijā: mobilitātes iezīmes un iesaistīto iedzīvotāju sastāvs” tiek pētītas kopā braukšanas grupas, to darbības principi un iesaistītie dalībnieki. Pētījumam izvēlētas tās kopā braukšanas grupas, kuru darbības raksturs nav saistīts ar komercpakalpojumiem. Darba mērķis ir noskaidrot dalībnieku pārvietošanās paradumus, iesaistīto sastāva un līdzdalības raksturīgākās iezīmes dažādām kopā braukšanas grupām Latvijā. Kopā braukšanas grupu, pēc abpusējas vienošanās, veido vismaz divi dalībnieki, no kuriem viens ir šoferis, bet otrs – pasažieris. Nereti šādas grupas veido arī vairāk par diviem dalībniekiem, bet to darbība tiek organizēta ar sociālās saziņas tīklu palīdzību noteiktos braucienu maršrutos. Pētījumam nepieciešamie rezultāti iegūti, veicot iedzīvotāju aptauju. Aptaujā noskaidrots, ka lielākās kopā braukšanas grupas izveidojušās starppilsētu braucienu maršrutos, kas saistīti ar Rīgu. Vairums dalībnieku ir vecumā no 15 līdz 49 gadiem un kopā braukšanu izmanto neregulāri, pārsvarā nedēļas nogalēs. Pētījums atklāja, ka kopā braukšana konkurē ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo to izmaksas regulāri pieaug, bet pakalpojuma kvalitāte nemainās, vai pat pasliktinās. Darbu veido ievads, 6 nodaļas, secinājumi, izmantotās literatūras saraksts un viens teksta pielikums.

Bachelor's thesis "Ride-sharing practices in Latvia: mobility patterns, user groups and travel behaviour" describes travel behaviour, participants' composition and motivation for engagement for ride-sharing groups whose activities are not based on commercial services. The aim of the work is to find out the habits of movement of participants, the characteristics of the participants' participation and participation in different groups of driving groups in Latvia. Nowadays, people's mobility is increasing - people are moving more and longer distances and using a variety of means of transportation. Ride-sharing is a mode of travel that binds at least two participants, by mutual agreement, one is a driver and the other is a passenger. Methods used in the work are analysis of publications, research and analysis of social communication networks, questionnaire of driving groups and their participants, statistical analysis, grouping and comparison methods for processing the questionnaire data, preparation of illustrative material for a clear reflection of the obtained results. Ride-sharing groups are used mainly on the routes to and from Riga, the participants are aged 15-49 and are mostly used at the weekend to go from studies or work to home and back. Participating groups are used occasionally, because of poor coordination. Because of the rise in public transport prices and their high consumption time, passengers choose ride-sharing, giving drivers the opportunity to reduce travel costs. The thesis consists of introduction, 6 chapters, conclusions, bibliography and annex.