Socializācijas teorijas pieeja pieauguša japāņu kā otrās valodas apguvēja gadījuma izpētei

Abstract

Šis darbs savieno teorētiskās pieejas valodu apguvē, par piemēru izmantojot pieaugušu valodas apguvēju Japānā, lai analizētu to, kā sociālā mijiedarbība ietekmē valodas apguves procesu. Šajā darbā tiek apspriestas trīs valodas apguves teorijas, kurās tiek likts uzsvars uz sociālo aspektu valodas apguvē. Vigotska sociokultūras teorija apskata valodas apguvi caur sarunām, kā arī sadarbojoties ar zinošākiem vienaudžiem. Oksa un Šīfelina “Valodas socializācijas” (Language Socialization) teorija apskata kultūras iesaisti, kas nepieciešama valodas apguvei. Visbeidzot tiek apskatīts Vengera un Leiva koncepts “Mācību kopienas” (Communities of Practice), lai izprastu pieejamības un piedalīšanās nozīmīgumu valodas apguvēju vidū. Šīs trīs valodas apguves teorijas tika piemērotas japāņu valodas apguvēja gadījumam Japānā. Šajā gadījuma izpētē tiek izmantotas 3 dažādas pētījuma metodes – dienasgrāmatas pētījumi, novērošanas pētījumi un retrospektīvā audio ierakstu analīze. Šis darbs ataino pozitīvo ietekmi, kuru rada sociālā mijiedarbība starp L2 valodas apguvējiem un apgūstamās valodas runātājiem. Sociālā iesaistīšanās iepazīstina apguvējus ar apgūstamās valodas kultūras un veicina abpusēju kultūras izpratni. Sociālās saiknes dod L2 valodas apguvējiem ideālu izdevību iesaistīties sarunās un līdz ar to caur sarunu biedru korekcijām un lingvistisko starpniecību uzlabot savu valodas prasmi.

This thesis combines theoretical approaches to language learning, with the case of an adult language learner in Japan, to analyse how social interaction effects the language learning process. In this thesis three language learning theories, that emphasise the social aspect of language learning, are discussed. Vygotskian Sociocultural Theory looks at language learning as it takes place in conversations and through collaboration with more knowledgeable peers. Ochs and Schieffelin’s Language Socialization theory examines the cultural involvement that language learning necessitates. Lastly, Wenger and Lave’s concept of Communities of Practice will be examined for the significance of access and participation of language learners. The three language learning theories were applied to the case of a Japanese language learner in Japan. For this case study, 3 different research methods have been used. A combination of diary studies, observational studies and the retrospective analysis of audio recordings. This paper shows the bidirectional positive effects of social interaction between L2 learners and target language speakers. Social involvement familiarises learners with the host culture and helps to improve mutual cultural understanding. Social ties further provide an ideal opportunity for L2 learners to engage in conversation, and hereby improve their language skills through linguistic mediation and correction from their interlocutors.