Neatbilstība publiskajai kārtībai kā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas un izpildes atteikuma pamats Latvijā

Abstract

Publiskās kārtības atruna Ņujorkas Konvencijā ļauj tiesai atteikt ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi, ja izpilde ir pretēja atzinējvalsts publiskajai kārtībai. Publiskās kārtības konkrēta satura noteikšana ir atstāta pašas atzinējvalsts ziņā, kas rada riskus Ņujorkas Konvencijas efektivitātei, un tādēļ publiskās kārtības atruna tiek plaši kritizēta. Autore, ievērojot starptautiski atzītas vadlīnijas un pamatojoties uz tiesu praksi, konstruē Latvijas procesuālās un materiālās publiskās kārtības saturu šķīrējtiesas procesa kontekstā, nosakot, kādas tiesību normas tajā ietilpst. Autore secina, ka atšķirībā no starptautiskā šķīrējtiesas procesa Latvijas nacionālajā šķīrējtiesas procesā materiālā publiskā kārtība nav aizsargāta, un piedāvā papildināt Civilprocesa likumā iekļauto regulējumu ar publiskās kārtības atrunu.

The public policy exception in the New York Convention allows courts to refuse recognition and enforcement of an arbitral award if it is contrary to public policy of the recognizing state. Determination of the particular content of public policy has been left to the recognizing state itself, endangering effectiveness of the New York Convention. Therefore, the public policy exception is being widely criticized. The author, taking into account internationally recognized guidelines and court practice, construes the content of the procedural and material public policy of Latvia, establishing which legal norms are contained therein. The author concludes that, unlike in international arbitration, in Latvian national arbitration the material public policy of Latvia is not protected, and suggests to add the public policy exception to the existing regulatory framework in Civil Procedure Law.