Personu ar invaliditāti diskriminācijas aizliegums darba tiesiskajās attiecībās.

Abstract

Bakalaura darbā pētītas personu ar invaliditāti tiesības darba tiesisko attiecību uzsākšanas, pastāvēšanas un izbeigšanas stadijā, lielāku uzmanību pievēršot regulējumam, kas attiecas uz diskriminācijas aizliegumu pret konkrēto personu grupu un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu salīdzinājumā ar darbiniekiem bez veselības problēmām. Darbā skaidroti tādi jēdzieni kā invaliditāte, tiešā un netiešā diskriminācija, saprātīgi darbavietas pielāgojumi u.c., meklētas atbildes uz jautājumu, kādi pasākumi īstenojami, lai mazinātu diskriminācijas iespējamību, kā personas ar invaliditāti varētu konkurēt darba tirgū un sekmīgāk integrēties darba kolektīvos un vai šo pasākumu realizācija atkarīga tikai no darba devējiem vai tas pirmkārt ir valsts politikas jautājums. Salīdzināšanai aplūkotas darba tiesisko attiecību regulējošās normas Lietuvas, Igaunijas un Krievijas normatīvajos tiesību aktos, secinot, ka tikai Latvijas Darba likums satur regulējumu, kas konkrētos gadījumos aizliedz izbeigt darba tiesiskās attiecības ar personu ar invaliditāti. Analizējot darba tiesības regulējošo normatīvo tiesību aktu bāzi, konstatēta pretruna Darba likumā starp 109.panta otro daļu un 108.panta otrās daļas 6.punktu, kā rezultātā ierosināts atbilstoši šā brīža sociālajai un tiesiskajai situācijai veikt grozījumus 109.panta otrajā daļā.

The focus of the present bachelor thesis is research of employment relationships between the employer and disabled employee in different stages – hiring, employing and dismissing, paying particular attention to the regulation of discrimination prohibition regarding this group and in the context of equal attitude in comparison to employees without disability. The thesis aims to explain the terms of disability, direct and indirect discrimination, reasonable adjustments of workplace etc., questioning the necessary measures to avoid the possibility of discrimination and to increase the competitiveness and integration of persons with disabilities in the employment market. Besides, the thesis tries to uncover, whether the implementation of the aforementioned measures depends exclusively on employers or is rather the issue of national policy. In order to provide a comparative perspective, the author compares the regulations of employment relationships set by legislation of Lithuania, Estonia and Russia, and concludes that the Labour Law of Latvia is the only act containing the regulation that forbids dismissal of persons with disabilities in particular cases. The analysis of the basic corpus of law and regulations of the employment rights uncovers the contradiction between the second part of Section 109 of the Labour Law and the sixth paragraph of the second part of Section 108 of the same law. Subsequently, the author come with the proposal of modifications to the second part of Section 109 according to the current social and legal situation.