Apdraudējuma nenovēršamības jēdziens galējās nepieciešamības kontekstā vides aizsardzības režīmos

Abstract

Starptautiskajās tiesībās galējā nepieciešamība ir viens no valstu atbildības izslēgšanas nosacījumiem, kurš praksē nekad nav piemērots. Galējā nepieciešamība sevī ietver vairākus kritērijus, no kuriem viens ir apdraudējuma nenovēršamība, proti, valstij ir jābūt pamatotai pārliecībai, ka apdraudējums iestāsies, turklāt valstij jāzina, cik drīz apdraudējums iestāsies, lai valsts varētu tiesiski pamatot savu starptautiski prettiesisko rīcību. Darbā ir atsevišķi aplūkota arī galējās nepieciešamības piemērošana vides aizsardzības gadījumos un šā kritērija attiecīga izpilde, ievērojot piesardzības principu. Darba autore uzskata, ka piesardzības princips ir piemērojams apdraudējuma nenovēršamības kritērija izvērtēšanā, kas ļauj atbildīgajai valstij iegūt mazāku pārliecību par precīzu apdraudējuma iestāšanos brīdi, lai rīkotos preventīvi un aizsargātu vidi.

In international public law, state of necessity is a circumstance precluding wrongfulness of an otherwise internationally wrongful act, which has never been applied in practice. Necessity includes multiple criteria one of which is the imminence of the peril, i.e., the state must have a reasonable assurance that the peril will occur, moreover, the peril must occur within a short period of time for a state to lawfully justify its internationally wrongful act. Furthermore, the paper separately analyses the application of state of necessity in cases of environmental protection and the fulfillment of the said criteria applying the precautionary principle. In the view of the author of this paper, the precautionary principle is applicable to the assessment of the imminence of peril, which allows the responsible state to have a significantly less evidence regarding a precise moment of occurrence of the peril to act preventively and protect the environment.