Urīnizvadceļu agrīno komplikāciju raksturojums pacientiem pēc taisnās zarnas vēža rezekcijas

Abstract

Mūsdienu klīniskajā medicīnā taisnās zarnas vēzis ir viena no nopietnām problēmām. Taisnās zarnas vēža ārstēšana balstās, galvenokārt, uz ķirurģiskās operācijas, kas, neskatoties uz visu mūsdienas medicīnas attīstību, var novest pie vairākām komplikācijām. Starp visiem pēcoperācijas traucējumiem vienu no vietām aizņem urīna izvadceļu komplikācijas. Zinātniskajos avotos ir aprakstīts, ka pētāmā problēma ir sastopamā 5-88% gadījumos, vīdēji 27% gadījumos, kas ir ļoti būtiski. Minētā tēma ir pētīta no pagājušā gadsimta, bet neskatoties uz lielu un aktīvo zinātnisko interesi, arī šodien pastāv dažādi un dažreiz pretrunīgi viedokļi un atšķirīgi dati par faktoriem, kas ietekmē pēcoperācijas urīna izvadceļu traucējumus.

In a contemporary clinical medicine, the rectal cancer is a serious problem. Rectal cancer treatment is based on a surgical resection, which can lead to many complications, despite all modern surgical medicine development. Among the most common complications there is an urinary dysfunction. Scientific evidence concludes that urinary dysfunction rates in this case alter from around 5% to 88%, with average frequency 27%, which is a significant amount. There are many disputed theories and opinions nowadays about those risk factors, which can negatively affect urinary tract function after rectal cancer resection.