Deguna vārsta kustīguma kvantitatīvs novērtējums
Autor
Akmeņkalne, Līga
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Peksis, Kaspars
Datum
2018Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Pamatojums: Deguna vārsts ir visšaurākais reģions visos augšējos elpceļos. Tā ir kustīgā deguna daļa, kas tiek uzskatīta par STARLING-rezistoru. Lai paplašinātu vai stabilizētu deguna vārstu, ir publicētas dažādas palīgierīces un metodes, taču indikācijas to izmantošanai ir balstītas vien uz ķirurgu personīgo pieredzi. Mērķis: Veikt objektīvu deguna vārsta lomas novērtējumu. Materiāli un metodes: Pētījumā tika iekļauti 30 brīvprātīgie, kuriem ar elastīgu tērauda elementu, fiksētu pie galvas lentes un aprīkotu ar deformācijas sensoru (strain gauge), tika precīzi izmērīta deguna laterālās sienas novirze tās dziļākajā punktā elpošanas laikā. Novirzes kalibrācija tika veikta ar speciālām kalibrēšanas ierīcēm. Izmantojot speciālu 4-fāžu rinomanometru (4FR) ar lielu sejas aizsargmasku, vienlaicīgi tika mērīta gaisa plūsma un diferenciālais spiediens. Visi signāli tika ierakstīti vienlaicīgi abās pusēs. Visi mērījumi tika veikti vienpusēji, saskaņā ar priekšējo rinomanometriju. Datu apstrādei, rediģēšanai un analizēšanai tika izmantota programma “Octave GUI”. Rezultāti: Deguna vārsta darbība lielākoties ir novērojama jau fizioloģiskas elpošanas laikā (D<2 mm 32%; D>2 mm 68 %). Ir iespējams noteikt gaisa plūsmu un tās paātrinājumu, kā arī spiediena starpību, kas rada pilnīgu deguna slēgšanos. Starp indivīdiem ir novērojama liela individuālā atšķirība. Paredzamais vārsta efekts forsētas elpošanas laikā tika novērots pie 3 - 4 mm deguna laterālās sienas kustības (D<2 mm = 5%; D>2<4 mm = 67 %; D>4 mm = 28%). Iegūtie mērījumi liecina par labu individuālo atkārtojamību. Secinājumi: Deguna vārsts ir viena fizioloģiska struktūra. „Iekšējais“ un „ārējais“ deguna vārsts ir tikai anatomiski aprakstoši reģioni. 4FR grafiku cilpas ataino deguna laterālās sienas kustības. Deformācijas sensoru tehnoloģiju vajadzētu attīstīt kā medicīnas produktu un to var izmantot inkorporējot speciālos rinomanometros. Plānojot ķirurģisku iejaukšanos, ir ne-pieciešams apsvērt agrīnu deguna vārsta darbību, jo tā aktivizācija sākas jau pirms subjektīvas tā darbības sākuma. Deguna vārsta ķirurģija vai palīgierīces var novest pie ne fizioloģiskiem apstākļiem. Rigids vai nekustīgs vārsts, šķiet, ir izņēmums. Atslēgas vārdi: laterālā deguna siena, deguna vārsts, elastogrāfija, novirze Introduction: The nasal valve area is the narrowest region of the entire upper airway. It is the mobile part of the nose seen as STARLING-resistor. Numerous procedures and spreader devices are published to widen the nasal valve or to stabilize it, but the indications are based only on the surgeon’s experience. Aim: To find out objective methods to determine the role of the nasal valve. Material and Methods: In 30 healthy volunteers the deflection of elastic steel ele-ments touching the lower nasal side at it deepest point and fixed at a headband was precisely measured by means of strain gauge elements. The deflection was calibrated by given calibra-tion devices. A special 4-phase-rhinomanometer (4PR) with a big protective face mask al-lowed at the same time to measure airflow and differential pressure. The signals were record-ed together with the deflection signals simultaneously on both sides. The measurements have been carried out as unilateral measurements according to anterior rhinomanometry. Data eval-uation and PDF-editing were done by using programme “Octave GUI “. Results: The nasal valve is mostly already moving during quiet breathing (D < 2 mm 32%; D > 2 mm 68 %). The airflow and its acceleration as well as the pressure difference gen-erating a complete closure of the nose can be determined and has expectedly a high variance between individuals. Intended valve effect for sniffing starts in a range between 3 to 4 mm movement of the lateral nasal wall (D < 2 mm = 5%; D > 2 < 4 mm = 67 %; D > 4 mm = 28%). The obtained measurements show good intra-individual repeatability. Conclusions: The nasal valve is one physiological unit. “External” and “internal“ valve are only describing anatomical details. Loops in 4-phase-rhinomanometry represent the mobili-ty of the lateral nasal wall. Strain gauge technique should be developed as Medical Product and can be incorporated in advanced rhinomanometers. The early onset of valve activity should be considered when planning surgical alterations of the nasal valve. The onset of de-flection starts before the feeling of valve activity. Valve surgery and prostheses may lead to non-physiological conditions. A „rigid “or immobile nasal valve seems to be an exception. Key words: lateral nasal wall, nasal valve, elastography, deflection