Perioperatīvās antibiotiku profilakses kvalitāte Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā

Abstract

Ievads. Ķirurģiskās brūces infekcija (ĶBI) pagarina stacionēšanas laiku, rada papildu izmaksas un paaugstina mirstību. Visbūtiskāk ĶBI attīstības risku samazina kvalitatīvi veikta perioperatīvā antibiotiku profilakse (PAP), taču vērojama zema tās atbilstība vadlīnijām. Piemērota PAP ir arī būtisks elements antibiotiku rezistences kontrolē un viens no antibiotiku pārvaldības principiem. Darba mērķis. Izvērtēt Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas (PSKUS) ķirurģijas profila nodaļu veiktās PAP atbilstību vietējām vadlīnijām. Noskaidrot, vai ir vērojama PAP kvalitātes uzlabošanās pēc 2013. un 2014. gadā veiktajiem auditiem un intervencēm ginekoloģijas, abdominālās un sirds ķirurģijas nodaļās. Darba metodes. PSKUS ķirurģijas profila nodaļās tika veikts prospektīvs pētījums 2017. gada martā un aprīlī. Pētījums ilga divas nedēļas (10 darba dienas) katrā nodaļā un tajā tika iekļauti visi pacienti, kuri stacionēti plānveida operācijām. Datu vākšanai visās nodaļās tika izmantots viens standartizēts protokols. Rezultātā tika analizēta piecu PAP kvalitātes indikatoru (indikācija, antibiotikas izvēle, pirmās devas ievades laiks, papildu devas ievade un PAP ilgums) atbilstība vietējām vadlīnijām. Iepriekšējie auditi 2013. un 2014. gadā veikti PSKUS abdominālās, sirds ķirurģijas un ginekoloģijas nodaļās. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 346 pacienti. PAP vispārējā atbilstība vadlīnijām, ņemot vērā visus piecus kvalitātes indikatorus, bija 35%. PAP bija indicēta 66,8%, bet tā izrakstīta 78%. Viszemākā atbilstība vadlīnijām bija sirds ķirurģijas nodaļā - 5%, kā arī uroloģijas (8%) nodaļā. Biežāk izmantotā antibiotika, kas nozīmēta 40,2%, bija cefuroksims. Ceftriaksons lietots 5,5% un 3,3% tas lietots kombinācijā ar metronidazolu. Vairāk nekā 60 minūtes pirms plānotās incīzijas PAP ievadīta 3,7%, bet 6,3% tā ievadīta pēc incīzijas. Ilgāk par 24 stundām PAP turpināja saņemt 42,8%, mediānais PAP ilgums bija 5,5 dienas. Secinājumi. Pēc pirmā audita 2013. gadā, bija vērojams uzlabojams visās auditos iekļautajās nodaļās, taču šajā pētījumā (2017. gadā veiktajā auditā) rezultāti pasliktinājušies, kas liecina par nepieciešamību šāda veida auditus veikt regulāri. Viszemākā atbilstība vadlīnijām līdzīgi kā publicētajos pētījumos ir PAP ilgumā, bet visaugstākā – PAP ievades laikā.

Background. Surgical site infections (SSIs) prolong hospitalization, create additional costs associated with hospital stay and increase mortality. They can be prevented with the use of appropriate perioperative antibiotic prophylaxis (PAP), which is also an important element in the control of antimicrobial resistance and one of the principles in antimicrobial stewardship. However, compliance with PAP guidelines is unsatisfactory. Objective. To assess current compliance with the PAP local guidelines in Pauls Stradins Clinical University Hospital (PSCUH) surgical wards. To determine whether the quality of PAP has improved from similar audits done in 2013 and 2014 and following intervetions in gynaecology, abdominal surgery and cardiac surgery wards. Methods. A prospective cross-sectional study of PAP for elective procedures in PSCUH surgical wards was performed. The duration of the study was ten working days for each ward and it was performed from March to April 2017. To evaluate the adherence to guidelines, a standartized protocol was used and five quality indicators were registered: indication, choice of antibiotic, timing of the first dose, additional dose during operation and duration of PAP. Previous studies were performed in 2013 and 2014 in abdominal, gynaecology and cardiac surgery wards. Results. In total data from 346 patients were collected. Full compliance, based on adherence to all five quality indicators, was marked in 35% of all cases. PAP was indicated in 66,8% of cases, although it was administred in 78%. The lowest compliance with the guidelines was in cardiac surgery - 5% and urology 8% ward. The most prescribed antibiotic for PAP was cefuroxime – 40,2%. Ceftriaxone was used in 5,5% of cases and in 3,3% it was used in combination with metronidazole. PAP was given more than 60 minutes before the planned incision in 3,7% and in 6,3% administred after the incision. 42,8% continued to receive PAP 24 hours after the surgery. The median duration of PAP was 5,5 days. Conclusions. After the first audit in 2013, an improvement was made in all five quality indicators. Nonetheless, the overall results have worsen since then, which indicates that routine audits should be conducted further. Similar to the results of other published studies, the lowest compliance with guidelines is in the duration of PAP and the highest in the PAP administration time.