Korelācija starp ehokardiogrammu un EKG atradni slimniekiem ar kreisā kambara hipertorfiju

Abstract

KOPSAVILKUMS Pamatojums Kreisā kambara hipertrofijai tiek pievērsta uzmanība globālā līmenī. Kreisā kambara hipertrofijas esamība un tās pakāpes novērtēšana ir neatņemama sastāvdaļa ikdienā veiktiem mērījumiem kardioloģijā. Gan ehokardiogrāfija (EhoKG), gan elektrokardiogrāfija (EKG) ir labi zināmas metodes kreisā kamabara hipertrofijas un ar to saistītā riska novērtēšanai. Kreisā kambara hipertrofija tiek uzskatīta par neatkarīgu kardiovaskulārās mirstības un saslimstības riska faktoru. Mērķis Noteikt kreisā kambara hipertrofijas pazīmes, izmantojot elektrokardiogrāfijas un ehokardiogrāfijas metodes, un noskaidrot korelāciju starp kreisā kambara hipertrofijas pazīmēm EKG un EhoKG, kā arī noteikt EKG sensitivitāti kreisā kambara hipertrofijas novērtēšanai abu dzimumu pacientiem. Materiāli un metodes Pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā. Tajā retrospektīvi, izmantojot ehokardiogrāfijas parametrus, tika iekļauti 69 pacienti - 54 vīrieši un 15 sievietes. Kreisā kambara hipertrofija ehokardiogrāfiski tika novērtēta izmantojot 2D EhoKG parametrus, savukārt EKG – izmantojot Sokolova - Laiona kritērijus. Visiem pacientiem EhoKG tika veikta ar iE33 Philips ehokardiogrāfijas iekārtu. Rezultāti Pētījumā tika iekļauti 69 pacienti ar jau pierādītu kreisā kambara hipertrofiju ehokardiogrāfiski, izmantojot ehokardiogrāfijas iekārtu Philips iE33. Pacientu vidējais vecums bija 68 ± 12,12 gadi. No visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem 15 (21,7%) bija sievietes un 54 (78,3%) - vīrieši. Mūsu pētījumā tikai izteiktas kambaru starpsienas hipertrofijas gadījumā EKG bija pietiekami jutīga metode. Sokolova-Laiona kritēriji EKG bija pozitīvi 57, 8% pacientu, salīdzinot ar 44,8% pacientu grupā ar mērenu kambaru starpsienas hipertrofiju un 42,8% ar viegli sabiezētu kambaru starpsienu. Tāpat EKG kritēriji bija pozitīvi 59,3% pacientu ar izteikti palielinātu kreisā kambara masas indeksu, kamēr pacientiem ar viegli palielinātu kreisā kambara masas indeksu – 50% gadījumu un ar mēreni palielinātu – 43,7%. Taču statistiski ticama korelācija starp EKG parametriem un EhoKG parametriem šajā pētījumā netika konstatēta. Aprēķinātā EKG jutība kreisā kambara hipertrofijas noteikšanai bija 26,36%. Secinājums Neskatoties uz to, ka EKG ir plaši pieejama un bieži lietota metode, to nevar uzskatīt par uzticamu rīku kreisā kambara hipertrofijas diagnostikā. Sokolova-Laiona kritēriji kreisā kambara hipertrofijas noteikšanai ir ar zemu sensitivitāti abu dzimumu pacientiem. Korelācija starp ehokardiogrāfijas mērījumiem un EKG konstatētajām hipertrofijas pazīmēm ir niecīga, kas rosina kreisā kambara hipertrofijas noteikšanai izmanotot citas metodes, piemēram, magnētisko rezonansi.

Background The importance of left ventricular hypertrophy has gained attention on a global level. The estimation of the absence or presence and degree of left ventricular hypertrophy (LVH) is an integral part of a cardiologic routine. This estimate has both diagnostic and prognostic significance. The use of echocardiography (ECHO) and electrocardiography (ECG) is well known in terms of measuring the risks associated with LVH. LVH is considered as an independent risk factor for cardiovascular mortality and morbidity. Objective To determine the echocardiographic and electrocardiographic evidence of LVH and to establish a correlation between the echocardiographic and electrocardiographic parameters. And determine the sensitivity of ECG or Echo in both sexes with LVH. Materials and Methods The study was conducted at the Latvian Center of Cardiology at Pauls Stradins Clinical University Hospital. 69 patients- 54 males and 15 females were selected and investigated retrospectively using ECHO parameters guidelines. A classic 2D ECHO was performed by using Phillips iE33 instrument. The left ventricular hypertrophy on ECG was detected using the Sokolow-Lyon voltage criteria. Results The study included 69 patients with already proven positive left ventricular hypertrophy by Echocardiogram instrument Philipps iE33. These patients mean age was 68 ± 12.12 years, where females were 15 (21.7%) and male patients were 54 (78.3%) in the count. In our study only in severe IVSD cases the ECG using Sokolow-Lyon criteria was more promising as a diagnostic tool to detect LVH. It was positive in 57.8% of severe IVSD cases compared to mild and moderate IVSD grading when it was positive in 44.8% and 42.8% respectively. When it comes to LVMI abnormality classification, the ECG does not prove to be a reliable method of detecting LVH. In severe abnormality the ECG signs were positive in 51.1% of cases, in mild and moderate, 42.1% and 42.8% respectively. However, there was no statistically significant correlation between ECG parameters and ECHO parameters in this study. The overall sensitivity of ECG in the determination of LVH was calculated to be 26.36%. Conclusion Despite being affordable, the most frequently use and widely available diagnostic criterion for LVH, ECG is not a reliable tool based on my results. The Sokolow-Lyon criteria for the detection of LVH have been found to have extremely low sensitivity in the patients of both sexes. The correlation between the LVH detected by ECHO and ECG is poor suggesting the use of other methods, such as magnetic resonance imaging to determine left ventricular hypertrophy.