Akūtas mezenteriālās išēmijas iznākumu analīze

Abstract

Aktualitāte. Akūta mezenteriālā išēmija ir smaga vēdera dobuma patoloģija. Slimība ir raksturīga vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet sakarā ar populācijas novecošanos, akūtu mezenteriālu išēmiju arvien biežāk sastop klīniskajā praksē. Mirstība pie akūtas mezenteriālās išēmijas sasniedz 70 – 100%. Materiāli un metodes. Retrospektīvā pētījumā tika iekļauti 145 slimnieki ar akūtu mezenteriālu išēmiju, kuri ārstējas RAKUS stacionārā “Gaiļezers” periodā no 01.01.2011. līdz 31.12.2015. Tika veikta medicīniskās dokumentācijas analīze un datubāzes izveidošana. Tika iegūti slimnieku demogrāfiskie dati un dati par anamnēzes ilgumu, simptomiem, laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, pielietotām ārstēšanas metodēm un iznākumu. Tika veikta datu statistiskā analīze ar IMB SPSS Statistics 23. Rezultāti. Vidējais akūtas mezenteriālās išēmijas slimnieku vecums bija 77±9 gadi. 46 (31,7%) slimnieki bija vīrieši, 99 (68,7%) bija sievietes. No 70 slimniekiem, kuri bija vecāki par 80 gadiem nomira 61 (87,1%) (p=0,008). No slimniekiem, kuri bija vecāki par 90 gadiem, neviens neizdzīvoja. 144 (99,3%) slimniekiem iestāšanās brīdī bija sāpes vēderā. 91 slimniekam medicīniskajā dokumentācijā bija ieraksts par anamnēzes ilgumu. 45 (49,5%) no tiem anamnēzes ilgums bija mazāks par 12 stundām, 15 (16,5%) anamnēzes ilgums bija starp 12 un 24 stundām, un 31 (34,1%) anamnēzes ilgums pārsniedza 24 stundas. Radikālā ķirurģiskā ārstēšana tika veikta 32 (22%) slimniekiem, diagnostiskā laparotomija, kur konstatēta nerezektabla zarnas nekroze 22 (15%) slimniekiem, simptomātiskā ārstēšana uzskatot, ka ķirurģiskā ārstēšana nav iespējama 91 (63%) slimniekam. No 32 slimniekiem, kuriem tika veikta radikālā ķirurģiskā ārstēšana izdzīvoja 24 (75%). Starp ārstēšanas veidu un iznākumu tika konstatēta statistiski ticama asociācija (p<0,001). Slimnieki grupās ar dažādu ārstēšanu statistiski ticami atšķirās ar vecumu (p=0,006) un nieru funkcijas radītājiem (urīnvielas (p=0,017) un kreatinīna (p=0,027) līmenis asinīs, GFĀ (0,01)). Anamnēzes ilgumam bija tendence ietekmēt ārstēšanas taktiku (p=0,075). Starp izdzīvojušiem un mirušiem radikāli operētiem slimniekiem vienīgā statistiski ticamā atšķirība ir vecums (p=0,015). Secinājumi. Akūtas mezenteriālās išēmijas slimnieku vecums Latvijā ir lielāks nekā citas Eiropas valstīs un Amerikā. Vecākiem pacientiem ir sliktāka prognoze. Sliktāka nieru funkcija iestājoties nosaka sliktāku prognozi. Anamnēzes ilgumam ir tendence ietekmēt ārstēšanas taktiku.

Analysis of the outcomes of acute mesenteric ischemia. Introduction. Acute mesenteric ischemia is a severe disease of abdominal cavity. Disease is specific for the old people, but due to the population aging acute mesenteric ischemia is increasingly encountered in clinical practice. Mortality in acute mesenteric ischemia reaches 70 – 100%. Materials and methods. Retrospective study included 145 patients with acute mesenteric ischemia, who underwent treatment in Riga East clinical university hospital “Gaiļezers” in period from 01.01.2011. until 31.12.2015. The analysis of medical records was performed, and database was created. Patients demographic data and data on the duration of anamnesis, symptoms, results of laboratory examinations, applied treatment methods and outcome were obtained. Data statistical analysis was performed using IMB SPSS Statistics 23. Results. Mean patient age was 77±9 years. 46 (31,7%) were men and 99 (68,7%) were women. 70 patients were elder then 80 years, 61 (87,1%) of them died (p=0,008). All patients who were elder then 90 years died. In 91 patient’s medical records duration of anamnesis was mentioned. Of them 45 (49,5%) had duration of anamnesis was less then 12 hours, 15 (16,5%) from 12 to 24 hours, and 31 (34,1%) more then 24 hours. 32 (22%) patients underwent radical surgical treatment, 22 (15%) patients underwent diagnostic laparotomy in which unresectable intestinal necrosis has been observed, and 91 (63%) patients underwent symptomatic treatment considering that surgical treatment is not possible. From 32 patients who underwent radical surgical treatment 24 (75%) survived. There was a statistically significant association between type of therapy and outcome (p<0,001). There was a statistically significant difference between patients in groups with different treatment type in their age (p=0,006) and renal function (Urea (p=0,017) and creatinine (p=0,027) levels in blood and glomerular filtration rate (p=0,01)) at the time they presented in hospital. Duration of anamnesis tended to impact type of therapy (p=0.075). The only statistically significant difference in patients who survived and who died after radical surgical treatment was their age (p=0.015). Conclusions. Acute mesenteric ischemia patients in Latvia are older than in the other European countries and USA. Older patients have a worse prognosis. A poorer renal function results in worse prognosis. Duration of anamnesis tend to impact type of therapy.