Atšķirīgu atvēsināšanas metožu ietekme uz nodarbināto muskuļu asins apgādi un pēcslodzes atjaunošanos

Abstract

Atjaunošanās, kā amatieru, tā arī profesionālā līmeņa sportā, ir būtisks faktors, kuram ir neatsverama nozīme optimāla treniņu režīma sastādīšanā, progresa nodrošināšanā un konkurētspējīgu rezultātu sasniegšanā. Lai paātrinātu atjaunošanās procesus, plaši tiek pielietotas atvēsināšanas metodes uzreiz pēc slodzes, taču trūkst informācijas par to, vai lokāli mērķētai atvēsināšanai uz nodarbinātajiem muskuļiem ir pozitīvs efekts. Kā arī trūkst pētījumu par to, vai šajā ziņā efektīva ir arī tāda metode kā mentolu saturošu preparātu lokāla pielietošana. Darba mērķis. Noskaidrot, vai ledus-ūdens, vai mentola maisījuma aplicēšana lokāli uz nodarbinātajiem muskuļiem pēc slodzes spēj paātrināt atjaunošanās procesu. Materiāli un metodes. Prospektīvā pētījumā tika iekļauti dalībnieki, kuri visi bija vīriešu dzimuma, fiziski veseli, un bez augšdelmu priekšējās grupas muskuļu treniņu pieredzes pēdējos 6 mēnešus. Dalībnieki randomizēti tika sadalīti 3 grupās – grupā, kas pēc slodzes 20 minūšu garumā saņēma ledus-ūdens aplikāciju uz augšdelmiem, grupā, kura pēc slodzes saņēma mentola maisījuma aplikāciju uz augšdelmiem un kontroles grupā, kura nesaņēma nevienu no atvēsināšanas metodēm pēc slodzes. Grupu dalībniekiem tika vērtēti: maksimālais izometriskās kontrakcijas spēks (MIKS) pirms slodzes, uzreiz pēc slodzes un 1 stundu pēc slodzes; veikto atkārtojumu skaits piegājienos slodzes laikā (P) un 1 stundu pēc slodzes, asins plūsmas ātrums (PA) a.brachialis 20 minūšu garumā pēc slodzes, kā arī vēlīno sāpju ilgums un intensitāte. Rezultāti. Salīdzinot ∆MIKS% starp grupām, netika novērotas statistiski ticamas atšķirības grupu starpā (p>0,05). Atkārtojumu skaita atšķirības ceturtajā un piektajā piegājienā (P4 un P5), katras grupas ietvaros bija statistiski ticamas (p<0,05), kas liecina par to, ka atjaunošanās efektīvi notikusi visās grupās, taču grupu starpā atšķirības nebija statistiski nozīmīgas (p>0,05). Netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības starp plūsmas ātrumiem grupu starpā nevienā no mērījumu veikšanas reizēm no pirmās, līdz pat 20. minūtei pēc slodzes (p>0,05). Netika novērotas statistiski ticamas atšķirības, vēlīno muskuļu sāpju intenstiātē starp grupām (p>0,05), tomēr, ledus-ūdens grupa un mentola grupa uzrādīja statistiski ticami īsāku vēlīno sāpju ilgumu (p<0,05). Secinājumi. Iegūtie rezultāti liecina par to, ka lokāla ledus-ūdens vai mentola aplicēšana uz nodarbinātajiem muskuļiem pēc slodzes neuzlabo atjaunošanos, tomēr saīsina vēlīno muskuļu sāpju ilgumu.

Recovery in sport, both amateur and professional, is an essential factor in the elaboration of optimal training regimen, progression and competitive outcomes. In order to accelerate the recovery process, cooling techniques are widely applied immediately after loading. There is a lack of information, or the local cooling of the muscles employed after intensive load has a positive effect, as well as the lack of knowledge on the effectiveness of methods of cooling such as local application of menthol preparations. Purpose. To find out, is the application of ice-water or menthol's preparation locally on the employed muscles after a load, capable to accelerate the recovery process. Materials and methods. In the prospective study there were included participants, all of whom were male, physically healthy, and without any training experience of the upper arm anterior group muscles in the past 6 months. Participants were randomized into 3 groups - the first group received an ice-water application on the upper arms for 20 minutes right after load, the second group received menthol preparation via ointment and the third one was the control group, which did not receive any of the cooling methods after load. Data were evaluated: maximum isometric contraction force (MIKS) before load, after load and one hour after load; the number of repetitions performed during the load and one hour after the load, the blood flow velocity (PA) into a.brachialis for 20 minutes after the load. Also there was information collected from participants regarding to duration and intensity of delayed-onset muscle pain. Results. No statistically significant differences between groups were found comparing the ΔMIKS% (p>0,05). Statistically significant differences were established regarding to P4 and P5 within each group (p<0,05), indicating that recovery was effective in all groups but differences between groups were not statistically significant (p>0,05). There were no statistically significant differences between the flow rates between the groups in any of the measurements from time to time, up to the 20th minute (p>0,05). There were no statistically significant differences regarding to the intensity of delayed-onset muscle pain amongst the groups (p>0.05), however, the ice-water group and the menthol group showed a statistically significant lower delayed-onset muscle pain levels (p<0,05). Conclusions. The results show that the use of local ice-water or menthol on the muscles right after exercise does not improve the recovery, but shortens the duration of delayed-onset muscle pain.