Fizisko aktivitāšu nozīme Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanā
Автор
Djomkina, Everita
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Felcis, Renārs
Дата
2018Metadata
Показать полную информациюАннотации
Darba nosaukums ir “Fizisko aktivitāšu nozīme Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanā”. Darba mērķis ir noskaidrot vai Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un, ja nodarbojas, tad kā tas ir saistīts ar noteiktām labklājības dimensijām. Darbā tika izvirzītas četras hipotēzes: (1) Sociāli aktīvi cilvēki biežāk izvēlas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm; (2)Respondenti, kuri nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm ikdienā izjūt, ka viņiem ir sliktāka veselība; (3)Visretāk izplatītais iemesls, lai nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, ir labs izskats; (4)Respondenti, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, biežāk izjūt pozitīvas emocijas (prieks, laime, bauda). Darbā tika izmantota Sociālā ražošanas funkciju teorija un sociālā aģentu teorija. Darbā tika analizētas ISSP pētījumā Latvijas iedzīvotāju sniegtās atbildes un ESS pētījumā eiropiešu sniegtās atbildes. Darbā tika secināts, ka fiziskajām aktivitātēm izteiktākā saistība bija ar sociālā, personīgās un emocionālās labklājība kritērijiem. The title of the bachelor thesis is “The importance of physical activities in promoting well – being of Latvian population”. The thesis is aimed to identify if Latvian population are physicaly active, and if they are, what relationship are between physical activities and well – being dimensions. The author proposes four hypotheses: (1) Socially active people more often choose to be physicaly active; (2) Those respondents who aren’t physicaly active feel that they have poorer health; (3) Most uncommon reason for physical activities is good look; (4) Those who are physicaly active more often feel positive emotions (joy, happiness, enyoyment). For data interpretation was used social production function theorie and social agency theorie. The data obtained in ISSP survey of Latvias citizens and in ESS surveys of all europians. The author concludes, that most obvious relationship was between physical activities and social, personal and mental well – being dimensions.