Priežu mežu zemsedzes atjaunošanās pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēkiem Natura 2000 teritorijā “Ādaži”

Abstract

Ugunsgrēki ir dabisks boreālo mežu ekoloģijas traucējums, kas izmaina dažādus meža ekosistēmas parametrus un bioloģisko daudzveidību, un Natura 2000 teritorijā “Ādaži” šis traucējums tiek imitēts, izmantojot kontrolēto dedzināšanu. Šajā pētījumā tika pētīta zemsedzes atjaunošanās gaita pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēkiem Ādažu sausajos priežu mežos, ierīkojot parauglaukumus un nosakot sugu projektīvos segumus pēc Brauna-Blankē metodes. Sugu sastāva izmaiņas pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēka ir līdzīgas, jo abos gadījumos gadu pēc degšanas pieauga sugu skaits, kas skaidrojams ar pioniersugu ieviešanos, kuru izplatība, galvenokārt, notika ar sēklām. Gandrīz visām sugām pēc degšanas samazinājās projektīvie segumi, kas radīja brīvu substrātu un piemērotus apstākļus saulmīļu sugām. Gadu pēc degšanas izzuda zemsedzes ķērpji un trīs gadus pēc degšanas tie vēl nav atjaunojušies.

Fires are natural boreal forest ecology disturbances that change different forest ecosystem parameters and biological diversity, and in Natura 2000 site “Ādaži” that kind of disturbance is imitated using prescribed burning. In this research groundcover restoration after prescribed burning and fires was studied in dry scots pine forests of Ādaži by establishing plots and assessing species projective covers using Braun-Blanquet method. Species composition changes after prescribed burning and fire are similar, because in both cases after burning number of species increased which is explained by introduction of pioneer species which/whom dispersal mainly was by seeds. Most of species projective covers decreased after fires and that made open substrate and suitable conditions for sun-loving plants. Year after fires ground lichens disappeared and three years after fire they still haven’t regenerated.