Medikamentu un uztura bagātinātāju izraisītu aknu bojājumu pacientu klīnisko datu analīze

Abstract

Medikamentu izraisīti aknu bojājumi (DILI) ir reti sastopama medikamentu vai augu un uztura bagātinātāju produktu blakne. Vairākos pētījumos pierādīts gadījumu skaita pieaugums pēdējo gadu desmitu laikā un nesamērīgi liels ar augu un uztura bagātinātāju produktiem saistīto gadījumu skaita pieaugums. Lai gan DILI ir ļoti reti, tas ir viens no galvenajiem akūtas aknu mazspējas (ALF) cēloņiem. Patoģenēze nav pilnībā skaidra un pagaidām nav pieejami specifiski diagnostikas marķieri. Šie faktori kopā ar lielu skaitu etioloģisko aspektu un dažādām izpausmēm apgrūtina DILI diagnostiku. Šī pētījuma mērķis bija noteikt demogrāfiskās un klīniskās īpatnības, izplatītākās cēloņsakarības Latvijā, iegūto aknu bojājumu attīstības modeļus un to saistību ar bojājumu smaguma pakāpi, lai uzlabotu šīs saslimšanas izpratni. Šī analīze ir retrospektīvs pētījums, kurā piedalījās Latvijas Infektoloģijas centra hepatoloģijas nodaļas ar DILI diagnosticēti pacienti laikā no 2014. līdz 2017. gadam. No 128 pētījumā iekļautajiem pacientiem, 58,6% bija sievietes un vidējais pacientu vecums bija 54 gadi. 52 gadījumos saslimšanu izraisīja viens medikaments (40,6%), 28 gadījumos saslimšanu izraisīja augu un uztura bagātinātāju produkti (21,9%) un 48 gadījumos pastāvēja aizdomas par vairākiem izraisītājiem (37,5%). Visbiežāk vainīgie medikamenti bija pretmikrobu līdzekļi, visizplatītākie uztura bagātinātāji bija multivitamīni un augu maisījumi. Uztura bagātinātāju radītu aknu bojājumu īpatsvars ir palielinājies no 17,9% 2014. gadā līdz 25% 2017. gadā; šiem pacientiem bija mazāk blakussaslimšanu (p = 0,044), vīrieši bija jaunāki un viņiem bija mazāk blakussaslimšanu nekā sievietēm. Šie secinājumi liecina par nepieciešamu panākt stingrāku brīvi pieejamo uztura bagātinātāju regulējumu un pārbaudes. Galvenais bojājumu veids bija hepatocelulāri bojājumi 78 gadījumu (66,7%), 19 gadījumos atklājās jaukts modelis (16,2%) un 20 gadījumos tika novērota holestāze (17,1%). Vairāku eioloģisko cēloņu radītie aknu bojājumi atšķīrās no tādiem, kas literatūrā aprakstīti kā “ierasti”, liekot apšaubīt to derīgumu. Smagu aknu bojājumu riska faktori bija liels skaits blakussaslimšanu (p = 0,041), hroniska aknu slimība (p = 0,028), hipersensitivātes reakcijas (p = 0,017), vīrieša dzimums (p = 0,050) un iespējams cukura diabēts (p = 0,389).

Drug-induced liver injury (DILI) is a rare adverse reaction to medications or herbal and dietary supplements (HDS). Several studies have shown an increase in incidence over the last decades with a disproportionate higher increase in cases connected to HDS. Even though DILI is very rare, it is one of the leading causes of acute liver failure (ALF). The pathogenesis is not entirely understood, and specific diagnostic markers are not available yet. This together with the vast number of etiologic agents and variable presentations makes diagnosing DILI challenging. The aim of this study was to determine the demographic and clinical features, the most common causal agents in Latvia, the resulting liver injury patterns, and their relationships to its severity, to improve the understanding of the disease. This analysis was a retrospective study on patients diagnosed with DILI at the hepatology department of the Latvian Infectiology Center from 2014 to 2017. Among the 128 included patients 58.6% were women, and the mean age was 54 years. In 52 cases a single drug was implicated (40.6%), in 28 cases HDS (21.9%), and in 48 cases multiple agents were suspected (37.5%). Antimicrobials were the most frequently implicated class of drugs, and the most frequent HDS were multivitamin and herbal combinations. The proportion of HDS-induced injury increased from 17.9% in 2014 to 25% in 2017; these patients had fewer comorbidities (p = 0.044), men were younger and had even fewer comorbidities than women. These findings call for more regulation and testing of freely available HDS. The main injury pattern was hepatocellular in 78 cases (66.7%), 19 cases showed a mixed pattern (16.2%), and 20 cases were cholestatic (17.1%). The liver injury patterns of several etiologic agents differed from those described as their “signature” patterns found in the literature, questioning their validity. Risk factors for severe liver injury were a high number of comorbidities (p = 0.041), underlying chronic liver disease (p = 0.028), hypersensitivity reaction (p = 0.017), male gender (p = 0.050), and possibly diabetes mellitus (p = 0.389).