Latvijas kaķu un suņu dzimtas savvaļas sugu helmintofauna

Abstract

Savvaļas zīdītāju helmintofaunas pētījumi līdz šim Latvijā ir maz veikti. Šī pētījuma mērķis ir iegūt datus par plēsēju – lūšu, vilku, lapsu un jenotsuņu helmintofaunu Latvijā, tajos parazitējošo sugu ekstensitāti, parazītu intensitāti un galvenajiem parazītu izplatības ceļiem Latvijā. Pētījumam izmantoti nomedītie dzīvnieki Latvijas teritorijā. Pavisam izpētīti 123 lūši, 34 vilki, 45 lapsas un 19 jenotsuņi. Pētījumā konstatēta 31 helmintu suga – piecas trematožu, 12 lenteņu un 15 nematožu sugas. Lūšos konstatētas 12 sugas, vilkos – 18, lapsās – 21 un jenotsuņos – 14 sugas. Lūšos biežāk sastopamās helmintu sugas ir lenteņi Taenia pisiformis (99,2%) un nematodes Toxocara cati (69,9%), Trichinella spp. (41,5%) un Eucoleus aerophilus (30,2%); vilkos – trematode Alaria alata (85,3%), lenteņi Taenia multiceps (47,1%), T. hydatigena (41,2%) un nematodes Trichinella spp. (69,7%), Pearsonema plica (41,4%) un Uncinaria stenocephala (41,2%); lapsās – trematode A. alata (97,8%), lenteņi Mesocestoides lineatus (68,9%), Taenia polyacantha (60,0%) un nematodes U.stenocephala (88,9%), P. plica (82,1%), E. aerophilus (81,0%) un Trichinella spp. (54,1%); jenotsuņos – trematode A. alata (89,5%), lentenis Mesocestoides lineatus (42,1%) un nematode U.stenocephala (94,7%). Plēsēju helmintofauna galvenokārt ir pārstāvēta ar parazītu sugām, kas iegūtas trofiskajā ceļā. Lapsu helmintofauna ir daudzveidīga (H=1,07) un būtiski atšķiras (p<0,01) no pārējo dzīvnieku helmintofaunas. Statistiski būtiskas atšķirības dzīvnieku helmintofaunā saistībā ar dzīvnieka vecumu un dzimumu ir konstatēta tikai dažām parazītu sugām. Taenia pisiformis intensitāte (p<0,05) un Trichinella spp. ekstensitāte (p<0,01) ir izteiktāka pieaugušajos lūšos; Toxocara cati intensitāte un ekstensitāte – lūšu tēviņos (p<0,01). Taenia multiceps ekstensitāte ir izteiktāka pieaugušajos vilkos (p<0,05). Uncinaria stenocephala ekstensitāte ir izteiktāka pieaugušajās lapsās (p<0,05), bet intensitāte – pieaugušajos jenotsuņos (p<0,05). Konstatēta tendence (lai arī statistiski tā nav būtiska), ka parazītu ekstensitāte jaunajos vilkos un jenotsuņos un parazītu intensitāte jaunajos jenotsuņos ir lielāka nekā pieaugušajos dzīvniekos. Talsu, Alūksnes, Madonas, Rīgas, Ventspils, Cēsu un Aizkraukles rajonos ir konstatēta izteiktākā parazītu sugu ekstensitāte. No visām plēsējos konstatētajām parazītu sugām desmit helmintu sugām ir epidemioloģiska nozīme.

There is a lack of information on the helminthofauna in mammals in Latvia. The aim of this research is to obtain data on helminthofauna in carnivores – lynxes, wolves, foxes and raccoon dogs in Latvia, the intensity and extensity of parasites and the main mode of transmission of parasitic infections. The carcasses of 123 lynxes, 34 wolves, 45 foxes and 19 racoon dogs hunted in the territory of Latvia were used for this research. 31 species of parasites – 5 trematode, 12 tapeworm and 15 nematode species found in carnivores were examined. 12 species of parasites were found in lynxes, 18 in wolves, 21 in foxes and 14 in raccoon dogs. Taenia pisiformis (99.2%), Toxocara cati (69.9%), Trichinella spp. (41.5%) and Eucoleus aerophilus (30.2%) were the predominant parasites in lynxes, whereas Alaria alata (85.3%), Taenia multiceps (47.1%), T. hydatigena (41.2%), Trichinella spp. (69.7%), Pearsonema plica (41.4%) and Uncinaria stenocephala (41.2%) were predominant in wolves. A. alata (97.8%), Mesocestoides lineatus (68.9%), Taenia polyacantha (60.0%), U.stenocephala (88.9%), P. plica (82.1%), E. aerophilus (81.0%) as well as Trichinella spp. (54.1%) were the main parasites of foxes. In raccoon dogs A.alata (89.5%), M.lineatus (42.1%) and U.stenocephala (94.7%) were found to be predominant parasites. The main route of transmission was found to be through food chains. The helminthofauna of foxes was more diverse (H=1.07) and significantly different (p<0.01) compared to that of other carnivores. Age and gender differences in the helminthofauna of carnivores in Latvia were found to be statistically significant only for a few species of helminths. The intensity of Taenia pisiformis (p<0.05) and extensity of Trichinella spp. (p<0.01) were higher in adult lynxes, whereas the intensity and extensity of Toxocara cati was higher in male lynxes (p<0.01). The extensity of Taenia multiceps was higher in adult wolves (p<0.05). The extensity of Uncinaria stenocephala (p<0.05) was higher in adult foxes, whereas the intensity was higher in adult raccoon dogs (p<0.05). It was discovered that the extensity of parasites in young wolves and raccoon dogs and intensity of parasites in raccoon dogs tended to be higher than in adult animals, although the differences were not found to be statistically significant. Higher extensity of parasites were found in animals from Talsi, Aluksne, Madona, Riga, Ventspils, Cesis and Aizkraukle districts. Ten out of all parasite species found in carnivores had epidemiological significancy.