Kanta kriticisms un “kritiskā domāšana”
Аннотации
Mūsdienu Rietumu pasaule ir tendēta uz individuālo, pat marginālo kā pamatvērtību, kas sociālajā plānā, labākajā gadījumā, rezultējas pārliecību un vērtību policentrismā. Individuālo viedokļu un redzējumu kaleidoskopā īstenojas specifisks vēsturiskais a priori, kas galu galā iezīmē arī kultūras relatīvu noturīgumu un savdabību (ja vien sabiedrības atomizācija nedraud ar konkrētās kultūras iznīcību) un nosaka jebkuras domāšanas (ne tikai kritiskās domāšanas) īpatnības. Tieši tāpēc kultūrformu izpētei vajadzētu kļūt ne tikai par fenomenoloģijas un kultūrfilosofijas izpētes objektu, bet arī par kritiskās domāšanas nepieciešamu elementu — īpaši tad, ja tā pretendē uz adekvātāku sociālajā praksē pamatotu redzējumu.