Angļu valodas aizguvumi japāņu valodā: viltusdraugi
Author
Romanova, Evelīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Šime, Lauma
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Aizguvumi no angļu valodas sastāda lielu japāņu valodas leksikas daļu. Tiem piemīt vairākas funkcijas – tie rada izsmalcinātības sajūtu, ļauj brīvi apspriest sabiedrībā aizliegtās un nelabvēlīgās tēmas u.c. Tomēr angļu valodas aizguvumu nozīmes mēdz krasi atšķirties no angļu valodas ekvivalentiem. Bakalaura darbā ir aprakstītas japāņu valodai specifiskas aizgūšanas īpatnības, iemesli leksikas aizgūšanai no angļu valodas, kā arī semantikas maiņas procesu ietekme uz mūsdienu japāņu valodas leksiku un angļu-japāņu valodas viltusdraugu fenomens. Bakalaura darba pirmajā daļā tiek definēts termins ‘viltusdraugi’, aprakstītas vairāku leksikogrāfu klasifikācijas un attiecīgi izstrādāta angļu-japāņu valodas viltusdraugu klasifikācija. Otrajā daļā tiek aprakstītas japāņu valodas leksikas īpatnības – leksikas slāņi, rakstības, leksikas aizgūšana no indoeiropiešu valodām, kā arī leksēmu semantikas maiņa angļu-japāņu valodas kontekstā. Trešajā daļā tiek aprakstīti glosārija izstrādes principi. Darba analītiskajā daļā, balstoties uz teorētiskajiem materiāliem, tiek izveidots japāņu-angļu valodas viltusdraugu glosārijs ar šķirkļu vārdu skaidrojumiem latviešu valodā. Darba ceturtajā daļā tiek sniegta izveidotā glosārija šķirkļu vārdu analīze. English loanwords make up a considerable amount of words in Japanese lexicon. They have various functions – they create a sense of sophistication, allow Japanese speakers to freely discuss taboo topics etc. However, loanwords have a significant difference in meaning in comparison to their English original. Bachelor’s thesis describes specifics of loanword borrowing in Japanese, reasons for the borrowing, borrowings’ semantic shift impact on modern Japanese lexicon and false friends phenomenon in Japanese-English language context. Thesis’ first part defines term ‘false friends’ and various lexicographers’ classifications of the term, as well as outlines peculiarities of Japanese-English false friends’ classification. Second part describes specifics of Japanese lexicon – lexical strata, Japanese writing systems, lexical borrowing from Indo-European languages and semantic shift in Japanese-English language pair. Third part outlines the principles of making English-Japanese false friends glossary. In thesis’ analytical part glossary of English-Japanese false friends is created with glossary lemmas’ translation to Latvian. Fourth part analyzes created glossary’s lemmas.