Onomatopoēze japāņu valodā

Abstract

Maģistra darba nosaukums ir “Onomatopoeja japāņu valodā”. Kā tika norādīts darbā, japāņu valodu, līdztekus citām Āzijas valodām, uzskata par vienu no visgrūtāk apgūstamajām valodām. Tomēr ir vēl viena lieta japāņu valodā, kas padara valodas apguvi vēl grūtāku, un tā ir onomatopoeja, kas nozīmē vārdus, kas pārstāv skaņas. Japāņu valoda nav vienīgā valoda, kurai ir sarežģīta onomatopoētiskā sistēma. Valoda, kurā visbiežāk sastopama sarežģīta onomatopoēze, ir korejiešu valoda, tomēr arī japāņu valodas onomatopoēze arī ir ļoti sarežģīta. Mūsdienās japāņu valoda ir plaši pazīstama ar savu komplekso gramatiku, rakstīšanas sistēmu un, protams, onomatopoēzi. Tā kā japāņu kultūra ir ļoti populāra un tiek plaši pētīta, cilvēki parasti interesējas arī par valodu. Tomēr daudzi japāņu valodas apguvēji nevar apgūt onomatopoēzi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzām valodām nav līdzīgas onomatopoēzes sistēmas kā japāņu valodā, un cilvēki to vienkārši nesaprot. Otrkārt, onomatopoēzi ir ļoti grūti tulkot. Tāpēc ir svarīgi ne tikai pilnībā saprast valodu, bet arī kultūru, lai varētu nevis tikai tulkot terminus, bet arī izskaidrot to citiem. Visbeidzot, viena no grūtībām, ar kurām sastopas ārzemnieki, mācoties onomatopoēzi, ir mēģināt saprast, kur un kādu onomatopoeju izmantot. To ir svarīgi zināt, pretējā gadījumā tas sarunā var novest pie nepatīkamiem pārpratumiem. Darba mērķis ir sniegt ieskatu japāņu onomatopoēzē kopumā, kā arī analizēt un diferencēt dažādus onomatopoēzes veidus japāņu valodā; sniegt onomatopoēzes gramatisko lietojumu piemērus un apspriest problēmas, kas saistītas ar japāņu onomatopoēzes mācīšanos, apmācību un tulkošanu citās valodās. Maģistra darbs ir sadalīts 6 daļās, no kurām 4 ir balstītas uz teoriju, savukārt pārējās 2 uz praktisko daļu. Tulkojot vairākus japāņu valodas dialogu latviešu valodā, tika secināts, ka, neskatoties uz to, ka latviešu valodā arī pastāv onomatopoēze, ir grūti tieši pārtulkot japāņu valodas onomatopoēzi pēc principa “onomatopoēze uz onomatopoēzi”, tādēļ ir nepieciešams izskaidrot skaņu ar citiem vārdiem. Nobeigumā tika secināts, ka, neskatoties uz brīvo valodas plūdumu tulkojamā teksta valodā un mērķa valodā, ir labi jāpārzina arī to valstu kultūras, uz kuru un no kuras valodas tiek veikts tulkojums.

The title of the current thesis is “Onomatopoeia in Japanese language”. As it is known, Japanese language is considered of one of the most difficult languages to learn along with other Asian languages. However there is one more thing about Japanese language which makes it even more difficult, and it is onomatopoeia, meaning words which represent sounds. Japanese language is not the only language which has complex onomatopoeia system, the language which has most amount and complex onomatopoeia in the world is actually Korean, however Japanese onomatopoeia is never worse. Nowadays, Japanese language is widely known because of having complex grammar, writing system and of course onomatopoeia. Also, as we know, since Japanese culture and popular culture are rather popular and both of them are researched, people tend to turn their heads on the language as well, however not a lot of Japanese language learner can master onomatopoeia. And there are several reasons of that. First of all, not a lot of languages have similar onomatopoeia system as Japanese language have and people might simply do not understand it. Secondly, it is very difficult to translate onomatopoeia. Therefore, it is important not only fully understand language, but also culture, to be able not just translate the term, but rather explain it to others. Lastly, one of the difficulties that foreigner face when learning onomatopoeia, is timing. Where and which onomatopoeia to use, is extremely important in the conversation, or else it could lead to unpleasant misunderstanding. Thus, the purpose the thesis is to give a glimpse of Japanese onomatopoeia as a whole, as well as analyse and differentiate different types on onomatopoeia in Japanese language; give examples of grammatical usage of onomatopoeia and discuss difficulties in learning, teaching and translating Japanese onomatopoeia to other languages. Thesis is divided into 6 part, where 4 of them are based on theory, while other 2 contains practical part. During the translation of several dialogs form Japanese into Latvian, it was concluded that despite having some onomatopoeia in Latvian language, it is rather difficult to directly translate Japanese onomatopoeia by principle onomatopoeia to onomatopoeia, therefore it is necessary to explain the sound with few other words. As well as, in the conclusion it was mentioned that despite having fluency in both text language and target language it is necessary to be proficient in both countries culture.